Spriedums paredzēja konfiscēt lietiskos pierādījums 45 000 latu apmērā, tos ieskaitot Valsts kasē. Tomēr tas netika izdarīts, jo nauda bija piesavināta. Tāpēc bijušā KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenā speciālista Jāņa Imšas apsūdzību prokurore papildināja ar Krimināllikuma 296. pantu - tiesas sprieduma un lēmuma neizpildīšana. Par to draud naudas sods līdz sešdesmit minimālajām mēnešalgām.
Saistībā ar šo epizodi V. Zaļūksne papildināja arī bijušās KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas vadītāja Indras Veipas apsūdzību ar 319. pantu, vainojot viņu valsts amatpersonas bezdarbībā.
Pēc prokurores paziņojuma tiesa izsludināja pārtraukumu. Pēc tā J. Imša pilnībā atzina vainu šajā epizodē, savukārt I. Veipa - noliedza.
Tiesa šodien nolēma atgriezties pie Imšas pratināšanas un uzklausīt viņa liecības par jauno apsūdzību, vēsta aģentūra LETA. Kā skaidroja Imša, rīkojumu par tiesas lēmuma izpildi Labazņikova lietā viņš bija saņēmis. To viņam, visticamāk, bija nodevusi Veipa. Tomēr Imša konfiscējamo naudu bija jau iztērējis, tādēļ viņam vairs nebija iespēju to ieskaitīt valsts kasē. Kā skaidroja apsūdzētais, "šo līdzekļu vienkārši vairs nebija".
Savukārt Veipas advokāts Valters Jakobijs aģentūrai LETA norādīja, ka jebkura apsūdzības grozīšana vai papildināšana norāda uz prokuratūras nepārliecinātību par savu darbu.
Pēc Imšas uzklausīšanas tiesā varēja sākt liecināt Veipa. Viņa savas liecības iesniedza rakstveidā. Tās viņa bija apkopojusi uz sešām lapām. Veipa savās liecībās skaidro, ka biroja iekšējie normatīvie akti bijuši nesakārtoti, īpaši regulējums, kas attiecās uz operatīvo līdzekļu izlietojuma uzskaites sistēmu, ziņo aģentūra LETA. "Operatīvo līdzekļu izlietojuma uzskaite neatbilda nekādiem grāmatvedības standartiem," norāda Veipa.
I. Veipas nopratināšanas beigu
daļā prokurore V.Zaļūksne lūdza paskaidrot, kāpēc no pirmstiesas
izmeklēšanas laikā veiktās melu detektora ekspertīzes slēdziena izriet,
ka apsūdzētā tobrīd, visticamāk, ir melojusi. Zaļūksne norādīja,
ka, pamatojoties uz ekspertu slēdzienu, nopratināšanas laikā ar
detektoru Veipa, visticamāk, ir melojusi, teikdama, ka nav ņēmusi viņai
nepiederošo KNAB glabāšanā esošo naudu, vēsta LETA.
Tāpat ekspertīzes rezultātā secināts, ka Veipa, visticamāk, melojusi arī tad, kad teikusi, ka nav zinājusi par to, ka viņas padotībā strādājušais toreizējais KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenais speciālists Jānis Imša pretlikumīgi piesavinājies naudu. Veipa uz Zaļūksnes uzdotajiem jautājumiem precīzas atbildes sniegt nevarēja. Apsūdzētā norādīja, ka nezinot, kāpēc melu detektora ekspertīze uzrādījusi viņai nelabvēlīgus rezultātus.
Pēc Veipas nopratināšanas procesa dalībnieki izteicās par to, vai ir iespējams pabeigt tiesas izmeklēšanu. Veipas advokāts Valters Jakobijs iebilda pret tiesas izmeklēšanas pabeigšanu. Viņš lūdza aicināt uz tiesu melu detektora ekspertīzi veikušos speciālistus, lai uzdotu viņiem jautājumus saistībā ar ekspertīzes gaitu.
Tomēr tiesa nolēma aizstāvja lūgumu noraidīt un pabeidza tiesas izmeklēšanu, raksta aģentūra LETA.
Jau vēstīts, ka iepriekš prokuratūra apsūdzēja J. Imšu un I. Veipu par kriminālprocesos par lietiskajiem pierādījumiem atzītās, kā arī arestētās naudas piesavināšanos (Krimināllikuma 179.pants), papildus tam I.Veipa apsūdzēta par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tas izraisījis smagas sekas (Krimināllikuma 319.pants).