papildināta - Koķe augstākās izglītības trūkumos vaino reformu gauso virzību

Visā pasaulē augstākā izglītība kaut ko maksā...? CIlvēki visu mūžu var pilnveidoties...un tur nav nekas slikts...

Kārtējo reizi pierādas, ka valstij nav kopējas vīzijas un mērķi...

speciaalistu sagatavošana peec pasuutiijuma ir stulbaakais kas var buut, pirms gada vai diviem pasuutiija speciaalistus celtnieciibai , proti darbu vadiitaajus , kur tagad tos liks? jauniešiem ir jaadod iespeeja pilnveidoties taadaas jomaas , kas viņam interesee , nevajag skandinaat, vot muums vajadzees taadus un taadus speciaalistus , tuuliit ar uzņem muļķus un cep augšaa , peec tam ķibeles vairaak kaa vajag , pie tam par maksu uzņemtos jau vispaar neskataas , ka tik tees var samaksaat un beigaas gandriiz diploms jau nopirkts , izgliituiibas degradaacija , un ar to nodarbojas izgliitiibas ministrija jau 20 gadus...

"... Mums ir aktīva, cieša sadarbība ar darba devējiem," paskaidroja Koķe... Nu, nu. Vai nu tā būs?

Buba 10:24 Roķeles nost no mūsu "augstskolām"! Mūsu jauniešiem ir jādod iespēja - mācīties trīs "augstskolās" vienlaicīgi( lai vēl pāris darbadienas nedēlā būtu brīvas) un beidzot cerēt saņemt (derīgu) diplomu ---------------------------------------------------- ---------------------------------------------------------- P ar šo jau Sestdienā bija: Tiklīdz augstākā izglītība ir par maksu, tā vairs nav augstākā.

Ir. Kapec valsts augstskola sevi diskredite laujot savus solus deldet cilveciniem, kuriem nav nekadu analitiskas domasanas speju? Uznemejiem tiek atnemts darba speks, kuram butu jamacas kads praktisks arods. Sadi studenti tomer kopejo studiju limeni velk uz leju. Ilgtermina tas var but sapigi un likt spejigakajiem (aju liek) meklet augstskolas, kas nav sadi savu reputaciju aptraipijusas. Ir tacu jabut kaut kadai valsts strategijai un valsts augstskolai jastrada tas ietvaros.

Vispār jau valsts politiķi un ekonomisti varētu beidzot izlemt, kādu attīstības mdeli Latvija izvēlēsies uz turpmākajiem gadiem. Tas tā kā viņu uzdevums būtu. Ja katrs, kurš ieveļas premjera krēslā nosaka savas prioritātes, kuras nākamajā gadā vairs nav aktuālas, par kādu darba tirgus prognozēšanu mēs varam runāt! Katra augstskola prognozē pieprasījumu, paslienot gaisā nosiekalotu pirkstu!

Nja... - Taisnība, taisnība. Par šīm nepilnībām tiek runāts jau sen, bet ne visiem ir izdevīgi tās novērst. Ne vienai vien augstskolai ir labāk, ja sistēma ir ar nepilnībām... Lai gan ir viena institūcija, kas saņem $$ un kurai vajadzētu sekot līdzi tam, kas notiek augstskolā starp akreditācijām - izglītības valsts inspekcija. Ar viņiem gan ir tīrais negals - pat tad, ja norāda kur un konkrēti kādi pārkāpumi notiek, viņi neuzskata par vajadzīgu to pārbaudīt, kur nu vēl veikt darbības, lai pārkāpumus novērstu. Ja viņi strādātu tā, kā viņiem vajadzētu strādāt, ne viena vien akreditēta programma tiktu aizklapēta, jo izrādītos, ka augstskolā kārtība ir tikai ekspertu apmeklējuma laikā. Par to, ka IZM pavadiņā ejošā komisija pieņem lēmumus neatkarīgi no ārvalstu ekspertu teiktā, visi jau sen zin. Pat tad, ja eksperti saka, ka programma ir reālais sū*, pāris zvani/tikšanās ar pareizajiem cilvēkiem IZM u.c. un labvēlīgs balsojums ir rokā. kontrolieriem 09:43 - augstskola ir tāds pat bizness, kā jebkura cita uzņēmējdarbība. Neviens nespiež mācīt studentus. Pašlaik tik un tā ir pārāk daudz (palīg)augstskolu - studentu visiem nepietiks. Savukārt runājot par izmaksām - kā gan lai motivē labus ārvalstu augstskolu pārstāvjus ierasties kaut kādā banānu un buldozeru republikā, lai salīdzinātu mūsu augstskolās notiekošo ar to, kas notiek labās ārvalstu augstskolās? Labiem ārzemju ekspertiem tā "lielā nauda" tāda vien tējas nauda ir. Es jau protams, ka saprotu augstskolu sāpi - atbrauc ārvalstu eksperts, saņem naudu un beigās vēl pasaka, ka "karalis ir pliks". Labāk būtu samaksāt mazliet pašmāju bāleliņiem, lai pasaka, ka viss ir kārtībā... Kk » Nja... - Nauda seko studentam. Vai ir vēl kādi jautājumi?

Pirmkārt, nekāda Augstākās izglītības akreditācijas centra nav. Tie ir meli - Valsts kontroles meli? Otrkārt, akreditāciju veic (vismaz agrāk veica) ministrija (ministrijas veidotas komisijas veidolā), nevis Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs. AIKNC veic tikai tehnisku funkciju. Tātad Valsts kontroles šī ziņojuma secinājums Nr.109 ir melīgs. Tā iet, kad iestādi vada Sudraba, kas nav visai gudrs cilvēks.

Manuprat jau no vidusskolas jaiznak cilvekam, kas spej uzrakstit CV bez kludam. Kapec tadus uznem augstskolas ir jautajums, uz kuru jaatbild. Mani loti satrauc tas, ko augstskolas uznem, jo redzu, ka visus pec kartas. Vai tas veicina limena celsanu??

Gribētos zināt vai Latvijā ir kaut viena joma kur tā finansēšana ir saprotama. Nevar taču visu laiku teikt ,jo dziļāk mežā ,jo vairāk malkas--,bet tur neko nevar darīt. VARBŪT TIEŠĀM LABĀK LAI PILNĪGI VISS IZPUT ,BET VARĒTU SAKT NO NULLES. Varbūt tad pēc 18 gadiem Latviju nekaunoties varēs saukt par valsti.

"Būtiski trūkumi konstatēti arī naudas sadales kārtībā augstskolām un studiju programmām. Latvijā joprojām finansējumu sadala pēc 1996.gada metodikas. Tas nozīmē, ka ministrijas rīcībā nav aktuālās informācijas, cik tiešām izmaksā studijas, teica kontroliere. Uz jautājumu, kā tad šobrīd nosaka budžeta studentu vietu skaitu augstskolās, I.Sudraba atbildēja, ka to nosaka vēsturiskā tendence." Oou. Šitas izklausās pēc reāliem sūdiem dažiem IzM ierēdņiem.

Manuprāt, problēmas ar akreditāciju ir šādas: -Akreditācija tiek veikta vēl pirms programmai ir bijis pirmais izlaidums. Bieži nav iespējams novērtēt bakalaura/maģistra/kvalifikācijas darbu kvalitāti un absolventu konkurētspēju darba tirgū. -Akreditācijas laikā praktiski nav iespējas novērot mācību procesu, piemēram, ekspertiem pasēdēt lekcijā, seminārā. Uz tikšanos ar komisijām tiek aicināti lojāli pasniedzēji un studenti, kas zina, ko teikt un ko ne. -Ekspertu komisijas ieteikumus akreditācijas komisija dažkārt neņem vērā, savu lomu nospēlē akadēmiskās personālijas un politika. -Nav mehānisma, kā starp akreditācijām kontrolēt, vai augstskolas izpilda prasības programmas uzlabošanai.

Bet kā tad uzlabot studiju kvalitāti? Ja akreditācijā parādīsies, ka nav pietiekams skaits doktoru (to veco komunisma laika pensionāru, kuri tiek turēti tikai tāpēc, lai izpildītu akreditācijas "normatīvus"), tad studentiem valsts diplomi tu-tū? Bet jaunie uz doktorantūru un augstskolām nebūt neraujas, jo ar savu kvalifikāciju viņi noteikti saņems vairāk kaut vai tajā pašā VK vai IZM, nevis strādās augstskolā kā pasniedzēji par vienu slodzi ap 650 latiem uz papīra.

Kaut kas gan ir atkarīgs arī no pašu studētāju vēlēšanās mācīties - ja cilvēks ar augstāko izglītību neprot CV uzrakstīt bez gramatikas kļūdām, tur neviens ministrs nav vainīgs... :)