Viņa arī atzina, ka NATO nav šāda ārkārtas plāna, lai gan Latvija, Igaunija un Lietuva jau piecus gadus ir pilntiesīgas alianses dalībvalsts. Tāpat viņa minēja, ka visām trim Baltijas valstīm ir svarīgi piedalīties diksusijās par NATO jaunās stratēģijas izstrādi.
Pārējo divu Baltijas valstu prezidenti savās uzrunās pēc tikšanās gan neizteica šādu paziņojumu, aicinot NATO izstrādāt īpašu aizsardzības plānu Baltijai.
Latvijas prezidents Valdis Zatlers vien pastāstīja, ka prezidenti pārrunājuši nesenās NATO ģenerālsekretāra Andersa Fo Rasmusena vizītes rezultātus, kā arī gaisa telpas patrulēšanas misiju Baltijā, ko prezidents nodēvēja par veiksmīgu un norādīja, ka šī misija būtu jāturpina arī nākotnē.
Arī Rīgas konferences noslēguma diskusijā, kurā piedalās Baltijas prezidenti, Grībauskaite uzsvēra, ka pasaule pašlaik strauji mainās, tāpēc ir arī jauni draudi - sarežģītāki un grūtāk nosakāmi.
"NATO nav aizsardzības plāna Baltijas valstīm. Polijai ir, citām valstīm ir, bet mums nav," Grībauskaite uzsvēra un norādīja, ka tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā, ka Baltija ir kļuvusi par robežreģionu.
Lietuvas līdere arī klāstīja, ka Baltijas valstis investē kolektīvajā drošībā, piedalās misijā Afganistānā un pilda visas saistības, bet tajā pašā laikā "mēs gaidām respektu no citām sabiedrotajām".
"Vismaz manā valstī mums ir vienots viedoklis, ka Baltiju vajag aizsargāt tādā pašā līmenī kā jebkuru citu alianses valsti," Lietuvas prezidente sacīja.