LM gatava arī izvērtēt ieteikumu nodot bezdarbnieka statusa piešķiršanas funkciju VSAA. Lai to īstenotu, šodien labklājības ministrs Uldis Augulis ir parakstījis rīkojumu par darba grupas izveidi, informē LM.
Jau ziņots, ka revīzijā Valsts kontrole (VK) konstatējusi - Nodarbinātības Valsts Aģentūra (NVA) nepamatoti un nelietderīgi izlietojusi valsts budžeta līdzekļus Ls 1 443 506 apmērā.
VK atklājusi, ka NVA nepietiekami uzrauga personu atbilstību bezdarbnieka vai darba meklētāja statusa piešķiršanas vai zaudēšanas kritērijiem, revidējamā laikā posmā bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu piešķirot vai saglabājot 7 815 personām, kurām saskaņā ar Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumu šādu tiesību nav, piemēram, personām, kuras strādā vai ir pašnodarbinātas. Minēto personu dalībai aktīvajos nodarbinātības pasākumos pēc revidentu aplēsēm prettiesiski izlietoti valsts budžeta līdzekļi Ls 233 098 apmērā. Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra šīm personām ir izmaksājusi bezdarbnieka pabalstus Ls 434 004 apmērā .
VK revīzijā konstatēja faktus, kas liecina par neefektīvu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, organizējot aktīvos nodarbinātības pasākumus.
Iesaistot personas pasākuma Neformālās izglītības ieguve programmās „B”, „C”, „D1”, „D” vai „E” kategorijas autovadītājs, aģentūra nepārliecinās, vai persona pēc dalības apmācībā ir saņēmusi vadītāja apliecību, tāpēc nav nodrošināts efektīvs valsts budžeta līdzekļu izlietojums Ls 435 847 apmērā, jo attiecīgās kategorijas autovadītāja apliecību valsts akciju sabiedrībā Ceļu satiksmes drošības direkcija līdz 01.09.2009. nav saņēmušas 987 personas jeb 45 % no mācības pabeigušajām personām.
Lai arī darba devējam ir pienākums nodarbināt personu vismaz sešus mēnešus pēc pasākuma Apmācība pie darba devēja un Profesionālās izglītības apguve beigām, NVA neveicina, ka noteiktās saistības tiek izpildītas.
Iesaistot bezdarbniekus profesionālās apmācības un izglītības ieguves pasākumos, aģentūra nevērtē tās rīcībā esošo informāciju par reģistrēto bezdarbnieku skaitu attiecīgajās profesijās. Piemēram, profesionālās apmācības programmā Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs ir iesaistītas 411 personas, kas attiecīgajā laika posmā ir lielākais vienā profesionālās apmācības programmā iesaistīto personu skaits, lai gan Aģentūras datubāzē profesijā Mazumtirdzniecības veikala pārdevējs reģistrēti 21 994 bezdarbnieki (minētajā profesijā reģistrēts trešais lielākais bezdarbnieku skaits);
Turklāt pasākumos Algotie pagaidu darbi un Pasākumi noteiktām personu grupām 127 personas iesaistītas pie pasākuma īstenotāja, kas iepriekš ir bijis viņu darba devējs. Līdz ar to pastāv risks, ka pasākuma īstenotājs iepriekš izveidotās darba vietas ir likvidējis ar mērķi saņemt finansiālo atbalstu no valsts budžeta līdzfinansētu darba vietu veidā.
Tādējādi, iespējams, netiek veicināta NVA mērķu samazināt bezdarbu un veicināt iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes pieaugumu sasniegšana, jo, iesaistot, bezdarbniekus valsts finansētajos nodarbinātības pasākumos, NVA neizvērtē personu iespējas atgriezties darba tirgū, līdz ar to faktiski nevērtējot pasākumu efektivitāti.
Likumības revīzija „Aktīvajiem nodarbinātības pasākumiem un bezdarba samazināšanas preventīvajiem pasākumiem piešķirtā finansējuma izlietošanas likumība un efektivitāte” veikta par laika posmu no 01.01.2008. līdz 01.05.2009.
LM uzsver, ka bezdarbniekiem paredzēto aktīvo nodarbinātības un
bezdarba samazināšanas preventīvo pasākumu izmaksas pērn ir
samazinājušās, nevis pieaugušas gandrīz astoņas reizes, kā to,
salīdzinot ar 2008.gadu, apgalvo Valsts kontrole (VK) savā ziņojumā.
Šajā
gadījumā VK izmantoto aprēķina metodoloģiju var piemērot tikai,
pamatojoties uz principu, ka viss cits tautsaimniecībā paliek
nemainīgs, t.sk., ekonomiskās izaugsmes, bezdarba, darba ražīguma,
brīvo darba vietu un citi rādītāji 2009.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu,
nav mainījušies. Tas savukārt ir pilnīgi neadekvāts salīdzinājums,
ņemot vērā ekonomiskās krīzes lielumu pērn.
LM norāda, ka
bezdarbnieku apmācības pasākumu efektivitāti vairs nav iespējams
novērtēt tikai ar bezdarbnieku skaitu, kuri pēc līdzdalības pasākumā
iekārtojušies darbā. Pēc LM domām, apmācībām krīzes situācijā ir divu
veidu ietekme – tās vienlaikus nodrošina gan darba ražīguma, gan
bezdarbnieku aktivizāciju.
Ekonomiskās krīzes apstākļos
savlaicīga bezdarbnieku aktivizācija ar konkurētspējas paaugstināšanas
pasākumiem ir būtiska, pat, ja pēc dalības šādos pasākumos darbā spēs
iekārtoties tikai maza daļa no apmācītajiem. Šādi pasākumi
nepieciešami, lai novērstu šo cilvēku degradāciju un konkurētspējas
zudumu, jo vēlāk šādu cilvēku atgriešanas darba tirgū izmaksas būs
daudz dārgākas.
(papildināta visa ziņa)