Par šādu rīcību LU izšķīrusies, lai ietu juridiski korektu ceļu, jo R.Kūlis neesot piekritis nevienam citam LU piedāvātajam risinājumam.
Līdz lietas izskatīšanai tiesā LU vairīšoties plaši komentēt prasības pieteikuma saturu, taču E.Ansonska norāda, ka iemesli, kāpēc LU vadības ieskatā R.Kūlis vairs nevar turpināt darbu LU, saistās ar nesenajiem LU Ētikas komisijas secinājumiem. “Īsi sakot – neētiska rīcība,” iemeslu skaidro E.Ansonska.
Savukārt Kūlis aģentūrai BNS sacīja, ka šāds LU vadības lēmums ir pārsteidzošs un nesaprotams, taču pašlaik viņam vien atliek gaidīt apsūdzību. Viņaprāt, LU vadība neesot ņēmusi vērā neko no tā, ko viņš aprakstījis savā paskaidrojumā, kurā izteicis asu kritiku un komentārus par Ētikas komisijas atzinumā pausto.
Tajā pašā laikā Kūlis atzina, ka ir ļoti apmierināts ar LU lēmumu vērsties tiesā, lai viņu atbrīvotu no darba, jo tas nozīmē, ka LU beidzot būs "pa īstam jāmēģina kaut ko pierādīt". Turklāt visi fakti un apstākļi esot tieši profesora pusē.
Tāpat Kūlis piebilda, ka paskaidrojumu rektoram nav paguvis iesniegt noteiktajā termiņā, jo ekspertu komisijas atzinuma analīze bijis "darbietilpīgs process" un atsevišķi komisijas izteikumi viņam bijuši juridiski neizprotami, tāpēc bija jākonsultējas ar advokātiem.
Pagājušajā nedēļā, tiekoties ar LU rektoru, sarunā izvirzījušās divas iespējas - izbeigt darba attiecības vai atstāt Kūli profesora amatā, taču atcelt viņu no administratīvo pienākumu pildīšanas promocijas padomes priekšsēdētāja amatā. Tomēr neviens no šiem variantiem profesoram neesot pieņemams, jo tad esošā filozofijas izglītības sistēma tiktu "nograuta uz vairākiem gadiem".
Savā paskaidrojumā LU rektoram Kūlis norādījis uz "absolūti šokējošām, nepieļaujamām, analfabētiskām kļūdām" universitātes speciāli izveidotās ekspertu komisijas vērtējumā. "Uzskatu, ka ekspertu komisijas secinājums [...] ir absolūti nepieņemams un varētu liecināt par pilnīgu filozofisku analfabētismu vai atklātu ļaunprātību," savā paskaidrojumā LU rektoram norādījis Kūlis.
Viņš arī piebilda, ka šīs lietas ietvaros ētikas komisija viņam pārmetusi arī augstprātīgu attieksmi pret studentiem, ko profesors uztvēris ar pārsteigumu. Realitātē esot citādi - topošajiem filozofiem Kūlis esot viens no ieredzētākajiem un labvēlīgākajiem pasniedzējiem.
"Es domāju, ka visai šai kampaņai vai akcijai ir pavisam citi mērķi, bet par tiem es pašlaik vēl neesmu gatavs runāt.. Taču drīzumā jānotiek sarunai par šo tēmu," klāstīja Kūlis.
Jau vēstīts, ka Ētikas komisija R.Kūlim izteica nosodījumu par XX gadsimta 30.gadu filozofa Ata Rolava intelektuālā īpašuma aizskārumu, nenorādot, ka viņa veiktais tulkojums Imanuela Kanta darbam Praktiskā prāta kritika ir būtiski redakcionāli pārstrādāta Rolava tulkojuma versija, nevis oriģināltulkojums. R.Kūlis to noliedza, uzsverot, ka tas ir viņa oriģināltulkojums.
Tāpat būtisks arguments, kāpēc LU nevar turpināt darba attiecības ar R.Kūli, esot arī augstprātīgā attieksme komunikācijā ar studentiem, uz ko arī norādīja Ētikas komisija.
R.Kūlis pēdējoreiz par LU profesoru ievēlēts 2008.gada 26.jūnijā.
(papildināta ar R. Kūļa viedokli no 4. rindkopas)