papildināta - LU ir vērsusies tiesā, lai atlaistu Kūli

? Ko gan mēs vairāk praktizējam, tulkojot [latviešu valodā] filozofijas darbus- filozofiju vai filoloģiju? Ir aizdomas, ka otro.

No Jūsu teiktā drīzāk ir jāsecina, ka Latvijas filozofija ir piederīga tulkošanai. :) Lūdzu, nepārprotiet, es nenoliedzu to milzīgo bagāžu, kas filozofiem šajā laukā ir iekrājusies. Patiesībā uz tās bāzes te ir pavīdējuši daudzi saturīgi argumenti. Vienīgi šajā interdisciplinārajā diskusijā filozofi šķiet nezinām savas nozares robežas. Problēma, kuru Jūs aizskārāt, ir ārkārtīgi dziļa... mēs jau te pa miskastes virsu visu laiku rakņājamies! :D Jūsu doma man būs patīkama atslodze - pēc sasprindzinājuma, kuru rada konfrontācija ar domas primitīvākajiem slāņiem, beidzot kaut kas "no augšējiem plauktiem".

k. Gasūns teica: Manuprāt, viena no lielākajām akadēmiskajām muļķībām ir ielīst svešā nozarē un sākt gvelzt niekus - anonīmi to, protams, ir viegli atļauties. Kopš kura laika tulkošana ir piederīga filozofijai... ja nekā citādi, tad paskatieties, kurā fakultātē to māca. :) Es principā Jums piekrītu. Tikai ne tam, ka tulkošana neesot piederīga filozofijai. Ir gan piederrīga - īstenibā v i s a latviešu mūsdienu (un arī agrākā) filozofija ir s a t u l k o t a un t u l k o t ā j a filozofija. Tomēr šī piezīme neatceļ Jūsu argumentus. Pats esmu tulkotājs un pazīstu "to drēbi".

Kāds viedoklis šajā jautājumā ir R. Ķīlim un M. Golubevai? Tas tā- abi "gudri un labi cilvēki", bet tādi mazrunīgi. Lai tak kaut ko atklāti pasaka vienreiz!

Starp citu, šķiet tas bija tieši Jūsu komentārs pie pirmā epopejas raksa - par oriģināla absolūti determinējošo ietekmi uz tulkojumiem -, kas mani vispār pamudināja iesaistīties šajā diskusijā tik plašā kapacitātē. :) Vismaz tādā veidā, kā Jūs to pasniedzat koncentrēti, tas izklausās pēc pilnīgām mūļķībām! Un maldu izplatīšanu par tulkošanu.

Pats būtiskākais - oriģināltulkojumi nemēdz būt vienādi, ne arī tādā pakāpē līdzīgi, kādi ir Rolava un Kūļa darbi. Ja oriģināls determinētu tulkojumu tādā mērā, tad mašīntulkošana jau būtu realizēta, savukārt islāmā nebūtu uzskata, ka Korāna patiesā būtība ir meklējama tikai arābu oriģinālā. No līdz šim redzētā. Tie ir Rolava, nevis Kanta teikumi (Kants neraksta latviski). Apgalvojumi, ka Kanta superkodētie teksti determinē katru komatu (un komatu kļūdu!) un saikli, ir vairāk kā pārspīlēti. Kūlis pārinterpretē saturu/terminoloģiju, tādēļ varētu teikt, ka viņš ir teksta gara tulkotājs, kā arī veic teksta modernizāciju. Bet teksta formas interpretācija ir acīmredzami pārņemta no Rolava, jo citādi tādu līdzības pakāpi nav iespējams iegūt. Atkārtošos - tie ir Rolava, nevis Kanta teikumi. Kūļa nopelns nav mazs - to arī norāda ekspertu komisija. Un var tikai relatīvi novērtēt Rolava un Kūļa darba attiecību, tādēļ arī komisijas slēdzienā ir teikts "vairāk redakcionāls, nevis oriģināldarbs" (citēju pēc atmiņas). Oriģināltulkojums varētu pakonsultēties atsevišķās vietās, kā Rolavs ir interpretējis saturu vai formu. Nevis sistemātiski izmantot Rolava resursu. Pēc mana vērtējuma par pieejamo materiālu - kā minimums ir pārņemtas Rolava teikuma konstrukcijas daļā Kūļa darba. Pretargumentācija filozofu "diskusijas privatizācijas" argumentiem: - Apgalvojums, ka tikai diplomēts vai pat tikai profesionāls filozofs spēj noteikt plaģiātu šādam tekstam. Pietiek ar krietni vien pieticīgāku ekspertīzi, lai konstatētu gramatisko struktūru un vārdu izvēles paralēles. Tulkošanas teorija, kas skata tulkošanas procesus, tostarp tulkotāja individuālo pienesumu (ar tam raksturīgo unikalitāti) ir vistīrākā filoloģija - kā reizi filozofiem tur nav ko līst. Arī (formas) līdzības pakāpes noteikšana ir filoloģijas, nevis filozofijas kompetence. - Apgalvojums, ka tikai visu trīs tekstu (vācu, Rolava un Kūļa) pilnīga izlasīšana ļauj izteikt jebkādus spriedumus, tostarp par fragmentiem. Vai citās daļās ir atrodams kas tāds, kas padarīs gramatiku vai to identisko komatu kļūdu nebijušu? Es neredzu arī, kā filozofijas studijas varētu mainīt gramatisko konstrukciju Rolava un Kūļa darbos. Būtībā tas ir paplašināts copy-paste arguments - (potenciāli) lielākas atšķirības citās daļās neatceļ tās līdzības, kas ir jau apskatītajās, tāpat kā atsevišķu vārdu maiņa nemaina teikuma kopējo struktūru. Līdz šim esmu pārliecinājies, ka apoloģēti tā nopietni nemaz šos darbus nav salīdzinājuši, bet gan balstās uz vispārīgiem pieņēmumiem - daži no tiem filoloģiskās kategorijās ir fundamentāli greizi. Tādēļ arī pagaidām neuzskatu par lietderīgu tērēt savu laiku plašākai analīzei. Piemēram, apoloģēti varētu paši pārliecināties, vai minētā komata kļūda ir atrodama abās elektroniskajās versijās. Ja tās tur nav, tad būtu pamats arī plaģiāta komandai iespringt. (Linkā dotajā rindkopā pēdējā teikumā ar komatu nav noslēgts palīgteikums.) Bet citādi... P.S. Manuprāt, viena no lielākajām akadēmiskajām muļķībām ir ielīst svešā nozarē un sākt gvelzt niekus - anonīmi to, protams, ir viegli atļauties. Kopš kura laika tulkošana ir piederīga filozofijai... ja nekā citādi, tad paskatieties, kurā fakultātē to māca. :)

Redziet, diemžēl pilnas ticības Kūļa kunga vārdiem man nav. Iepriekš izskanēja informācija, ka esot gan izmantojis arī Rolava darbu (it kā ētiski pieļaujamās robežās) arī "tulkošanas" laikā. Savukārt dotajā fragmentā viņa apraksta maniere liecina par reflektēšanu tulkošanas procesā - Kūļa darbs it kā izaug no Rolava darba -, nevis divu šķirti radītu darbu salīdzinājumu. Un teksti kā reizi apstiprina šādu metodi! Varētu to nosaukt par "Rolava tulkojuma kritiku" vai "Rolava recycling". Pilsonim: Cik man zināms, tad plašāka Tīrā prāta kritikas versiju salīdzinājums pašlaik notiek. Tad arī varēs spriest par līdzību/tās neesamību plašākā mērogā. Savukārt Jūsu izteikumi par neizbēgamo līdzību (nevērtējot šo līdzību detalizēti) jau kārtējo reizi rada šaubas par kompetenci tulkošanas jautājumos. Man tomēr vēl arvien šķiet, ka šī nav filozofijai piekritīga tēma. :)

Atklāšu Jums satriecošu faktu - Rolava tulkojumu neviens nav aizticis. Tas netraucēts un nekoriģēts ir mums visiem pieejams , ikviens var ar to iepazīties, iztasot. Savukārt R.Kūlis ir radījis jaunu tulkojumu. Abi šie darbi ir dažādos laikos veikti latviskie tulkojumi no E. Kanta orģināldarba. Abos tulkojumos mēs lasām vienu un to pašu E.Kanta darbu un šī būtiskā nianse viennozīmīgi paredz abu tulkojumu vārdisku un saturisku līdzību, t.i., arī R.Kūļa šī konkrētā E.Kanta darba tulkojumā mēs lasām tikai un vienīgi Kantu, nevis , piemēram, Haidegeru. Ko īsti Jūs gribējāt izlasīt šajā Kūļa veiktajā Kanta darba tulkojumā?

Prieks, ka ir vēl tādi cilvēki, kā Skaidrīte Lasmane, Paldies! Gribētos dzirdēt Šuvājeva komentāru situācijai!

Heidegera "Malkas ceļi" - jau pats Kūļa latviskotais nosaukums nav atbilstošs , bet burtisks. Latviski precīzāk būtu Maldu ceļi - ceļš, kas nekur neved ...

Bet, protams, ir pilnīgi iespējams gadījums, kad cilvēkam paurī ir iedzīts "tev būs Kantu saprast tikai un vienīgi tā un nekā citādāk!", kā arī tas, ka teksts ir atsevišķu teikumu vai pat vārdu apkopojums, taču arī tad paliek jautājums, kāpēc vajadzēja aiztikt Rolava tulkojumu?

Lasīju, turklāt tas bija krietni vecmodīgāks tulkojums par Rolava radīto....Taču runa ir par konkrēto tekstu un filosofiskie traktāti atrodas pa vidu starp daiļliteratūru un zinātnisku tekstu, un, tiklīdz runa vairs nav par to, ko var aptaustīt, apskatīt, izmērīt, tā to ne tikai var tulkot pēc savas saprašanas, bet tas ir neizbēgami, jo Kantu nevar traktēti viennozīmīgi!

Vispār tajā garajā citātā Kūls apraksta nevis to kā viņš ir rediģējis rolava tulkojumu, bet gan to kā viņš salīdzināja savu un rolava tulkojumu jau PĒC TAM, kad viņam sāka pārmest plaģiātu. Neliels citāts: "ŠAJĀS DIENĀS pārskatīju savu Spriestspējas kritikas un Rolava Spriešanas spējas kritikas variantu."

Man tiešām šķiet, ka neesat nopietni mēģinājusi lasīt kantu vai jebkuru citu vācu klasiskās filosofijas darbu, lai apgalvotu,ka to var tulkot pēc savas saprašanas.

Čekistiem bija raksturīga provokatīva apsaukāšanās. Vai pats neesat šimējais?