SZK. Vēl viena darba diena — šā gada pirmā — bija vajadzīga, lai J3B vadība pēc tikšanās ar premjeru saprastu, ka šobrīd valsts budžets šādus tēriņus nevar atļauties. "Mēs esam citā situācijā, 2009.gadā mēs nevarēsim to izdarīt, nauda nav samaksāta," pirmdien LTV raidījumā 100.pants atzina premjers Ivars Godmanis (LPP/LC). Viņš uzsvēra — lai arī koncertzāles projekta izstrāde ir ierakstīta valdības deklarācijā, šobrīd valsts budžets to nevar atļauties un valsts līgumu nevarēs izpildīt. Vērtēt J3B pārraudzītājas kultūras ministres Helēnas Demakovas (TP) atbildību I.Godmanis atturējās. Viņš gan atzina, nav normāli, ka viņš nav bijis informēts par līguma slēgšanu. H.Demakova pirmdien bija saslimusi un komentārus nesniedza. TP priekšsēdis Mareks Segliņš vēlu vakarā atzina, ka partijas valdes sēdē pirmdien bijusi "karsta diskusija", kādus tēriņus valsts šobrīd var un nevar atļauties. Ministres atbildība par līguma slēgšanu un atbilstība amatam nav vērtēta. "Viņa rīkojusies atbilstoši valdības deklarācijai. Te ir jautājums par to, ka steidzami jāmaina Godmaņa valdības deklarācija. Es nevaru nosodīt ministri," teica M.Segliņš. Pirms TP valdes sēdes M.Segliņs atzina, ka "par līgumu uzzināju 30.decembra vakarā no ziņām, sākumā neticēju, domāju kāda kļūda". To, ka atbildīgo amatpersonu rīcība ir jāizvērtē, Dienai, komentējot J3B noslēgto līgumu, ar preses pārstāves Ilzes Rassas starpniecību atzina Valsts prezidents Valdis Zatlers. Prezidenta skatījumā "šajos ekonomiskajos apstākļos šāda rīcība ir nepieņemama un premjeram ir jāizvērtē visu atbildīgo personu atbildība un atbilstība ieņemamajam amatam". J3B uzskata, ka līgums slēgts pamatoti un lietderīgi, pamatojoties uz jau iepriekš pieņemtiem valdības rīkojumiem. Nauda koncertzāles projekta izstrādes samaksai nenākot no valsts budžeta. Tam paredzētie līdzekļi (septiņi miljoni latu) no Privatizācijas fonda speciālā Kultūras ministrijas kontā Valsts kasē ieskaitīti jau pirms pāris gadiem. "Privatizācijas fonda līdzekļi ir tādi paši valsts budžeta līdzekļi kā pārējie, tie tāpat tiek uzskaitīti valsts budžetā, un valdība var lemt, kādiem mērķiem šo naudu tērēt," saka valsts kontroliere Ingūna Sudraba. "Ir pārsteidzoši, ka šāds līgums tiek slēgts laikā, kad valdība ar tādām mokām pa pasauli meklē naudu, lai finansētu pašas aktuālākos valsts budžeta izdevumus," viņa vērtē. Arī ekonomists, Rīgas ekonomikas augstskolas pasniedzējs Andris Strazds šaubās, vai šobrīd, kad nauda jātaupa un to vajadzētu tērēt tikai ar ekonomikas atdzīvināšanu tieši saistītiem pasākumiem, šāda līguma slēgšana ir pamatota, jo ar ekonomikas stimulēšanu koncertzāles projektam ir visai attāls sakars. "Tas nav īsti normāli šajā laikā, kad visiem tiek teikts, ka jātaupa, cik vien iespējams. Manuprāt, tas ir nepareizs ceļš un arī nepareizs signāls, kas tiek sūtīts sabiedrībai, ekonomikai, uzņēmējiem kopumā, jo iznāk tā, ka vieniem ir jātaupa stingri, bet otri tajā pašā laikā var tērēt miljonus tāliem, skaistiem nākotnes projektiem," saka ekonomists. Projekta līdzautors arhitekts A.Sīlis kritikai par līguma slēgšanas lietderību nepiekrīt. Pēc viņa sacītā, tieši tagad esot laiks, kad jāveic projekta izstrādāšana, lai tad, "kad mēs rāpsimies laukā no bedres", varētu sākt būvniecību. Gada pēdējā dienā noslēgto līgumu, pēc A.Sīļa sacītā, varot lauzt kā jebkuru citu, soda sankcijas tas neparedzot. I.Godmanis sacīja, ka uzdevis J3B sākt sarunas ar arhitektiem par līguma atlikšanu.
Otrdien LNT raidījumā 900 sekundes J3B vadītājs Zigurds Magone uzsvēra, ka līguma atlikšana nekādas soda sankcijas neparedz un tas neradīs zaudējumus. Uz jautājumu, vai viņam nešķiet, ka šobrīd valsts nevar atļauties šādu līgumu par tik apjomīgu summu, Z. Magone atbildēja: "Man jau var daudz kas šķist, es neesmu politiķis un nepieņemu šajā valstī lēmumus. Es izpildu to, kas parakstīts. Pretējā gadījumā nākamajā dienā es varu neierasties darbā. Varbūt es arī tagad varēšu neierasties, bet tas ir cits jautājums." Šodien viņam paredzēta tikšanās ar A. Sīli, lai pārrunātu papildvienošanās noslēgšanu par darbu atlikšanu.
Konkrēts termiņš vai kritēriji, kad līguma darbību varētu uzsākt, nav. Premjers norādījis, ka tas iespējams pie labākiem laikiem, un Z. Magone prognozē, ka "labākos laikus pēc pāris gadiem jau sola, cik es esmu dzirdējis". Kad būšot iespējas, tad arī realizēšot projektu, bet par necelšanu neesot runa. Tomēr līgumu var arī pārtraukt un arī tad nav paredzēts kāds līgumsods.
(papildināta ar pēdējām divām rindkopām)