Ģenerālprokurors Jānis Maizītis radio sacīja, ka procesa virzītājiem ir pārliecība, ka saraksts ir īsts un patiess. Prokuratūrai esot zināmi naudas devēji un saņēmēji, taču naudas apritē iesaistītās personas šos minējumus noliedz un nesadarbojas ar izmeklēšanu, neatklājot, kādiem nolūkiem līdzekļi izmantoti. Tagad atliekot vien gaidīt, kad šīs personas sākšot sadarboties ar izmeklēšanu.
Tomēr atsevišķas personas atzīst naudas saņemšanas faktu. «Daļa naudas saņēmēju apliecina, ka to ir saņēmuši,» sacīja J.Maizītis. Kopumā Ģenerālprokuratūra uz nopratināšanu šajā lietā aicinājusi aptuveni 60 sabiedrībā pazīstamas personas, tostarp politiķus, informēja J.Maizītis.
Kā iepriekš ziņoja iepriekš ziņoja telekompānijas TV3 raidījums "Nekā personīga", tā dēvētajā Lemberga "stipendiātu" sarakstā atrodami gan toreizējā politiskā spēka "Latvijas ceļš" (LC), gan partijas "Jaunais laiks" (JL) pārstāvji, gan citi politiķi.
Raidījuma rīcībā savulaik nonāca materiāli, kas, iespējams, esot daļa no tā dēvētajiem "stipendiātu sarakstiem". Izdruku nosaukums ir "Piecu procentu fonda naudas līdzekļu izlietojums 2001. un 2002.gadā".
"Iespējams, šie dokumenti ir nepilnīgi, bet no tiem noprotams, ka divu gadu laikā caur nelegālo kasi izgājuši vismaz trīs miljoni ASV dolāru," vēstīja raidījums, norādot, ka lielākā daļa naudas saņēmēju ir šifrēti, proti, kā cilvēku vārdu pirmie burti vai organizāciju nosaukumi. Daļu no tiem varot pazīt, bet daļu - nē.
Kopumā "Nekā personīga" rīcībā bija nonākušas trīs tabulas, kas atrodamas vairāk nekā 100 sējumu biezajā Lemberga lietā. Šīs tabulas, iespējams, ir daļa no pierādījumiem, ko ieguvuši izmeklētāji, veicot kratīšanu Ventspilī vēl 2006.gada nogalē.
Starp dokumentos redzamiem uzņēmējiem un firmām atrodami arī dažādu partiju pilnie vai saīsinātie nosaukumi.
LETA jau ziņoja, ka tā sauktajā Lemberga "stipendiātu" lietā prokuratūra iepriekš nopratinājusi vairākus Saeimas deputātus.
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga piektdien vakarā LTV raidījumā 100.panta preses klubs izteica raizes par to, vai šo lietu izdosies atšķetināt, ņemot vērā Latvijā pastāvošo praksi un likumus. Viņai visus prezidentūras gadus licies, ka prasības pret izmeklētājiem, ko izvirza tieas, ir pārāk augstas. Viņa minēja ASV praksi ar tiesas piesēdētājiem, kas var subjektīvi izlemt, vai pierādījumi ir pietiekami, vai nav. Viņasprāt, Latvijā tiek prasīti ļoti, ļoti stingri pierādījumi vainai.
Ja attiecīgo personu vainu neizdosies pierādīt, tas, viņasprāt, būs ļoti smags trieciens mūsu iespējām sevi mainīt kā valsti, jo tad tiešām tā nesodāmības un visatļautības atmosfēra, kāda līdz šim novedusi mūs tur, kur mēs esam, pastiprināsies, teica V.Vīķe-Freiberga. "Man ir aukstas kājas, domājot par visu šo situāciju. Es to redzu kā tādu pēdējo kauju, vai izdosies kaut ko pierādīt, ka ir zināmas lietas, ko valstī nedara un nedrīkst darīt, jo tam seko sods."
Viņa arī pauda viedokli, ka ģenerālprokurors J.Maizītis būtu jāvirza trešajam termiņam, viņš to būtu pelnījis un viņa personīgi to darītu. Lai gan teorētiski visos amatos rotācija ir vēlama, eksprezidente, vērtējot savu sadarbību ar ģenerālprokuroru, atzina, ka ir par viņu augstākajās domās, par viņa profesionalitāti un godaprātu.
(pievienots Vairas Vīķes-Freibergas komentārs pēdējā trīs rindkopās)