Palīdzību sniegt mēģinājuši mediķi, kas tobrīd gaidījuši pie luksafora, taču glābt uzņēmēju vairs nebija iespējams.Pēdējā laikā R.Gailis dzīvojis viesnīcā netālu no vietas, kur notika ceļu satiksmes negadījums._Gazeta.ru_ vēsta, ka viņš bijis Latvijas Depozītu bankas dibinātājs. Pēc Krievijas pilsonības saņemšanas viņš bijis Krievijas Valsts domes padomnieks ekonomiskajos jautājumos, kā arī Krievijas Ārlietu ministrijas padomnieks Baltijas valstu jautājumos._Dienas _arhīvs liecina, ka 1995.gadā R.Gailis kļuva par Latvijas Depozītu bankas akcionāru. Pēc bankas bankrota 1995.gadā tās toreizējais prezidents Ivars Muzikants vērsās ar iesniegumu prokuratūrā par krāpšanām bankā, kuras it kā veicis R.Gailis.Toreiz tika izteiktas aizdomas par R.Gaiļa kriminālajām darbībām un vairāku desmitu miljonu piesavināšanos. Pēc pirmajām liecībām prokuratūrā R.Gailis aizbrauca uz Krieviju._Diena _90.gadu beigās rakstīja, ka pēc tam, kad Ģenerālprokuratūra saņēma I.Muzikanta iesniegumu, ka bankas īpašnieks R.Gailis izņēmis aptuveni 30 miljonus dolāru un izmantojis tos savām vajadzībām, toreizējais iekšlietu ministrs Jānis Ādamsons vērsies pie ģenerālprokurora Jāņa Skrastiņa ar lūgumu krimināllietu neierosināt, jo viņš esot panācis vienošanos ar _Bankas Baltija_ īpašnieku Aleksandru Laventu, ka Depozītu banku "vajagot glābt".Depozītu bankai toreiz bija ļoti nozīmīga vieta Latvijas banku sistēmā — šī banka bija galvenais klīringa (nodarbojas ar valūtas operācijām) centrs, un, ja tā "sašūpotos", apdraudēta būtu visa sistēma, rakstīja _Diena_.Depozītu banka R.Gaili saista arī ar vēlāko Tautas partijas dibinātāja Andra Šķēles padomnieku Mārci Bendiku, kurš, tāpat kā I.Muzikants, bija šīs bankas valdes priekšsēdētāji._Life News_ vēsta, ka pēc aizbēgšanas no Latvijas kaimiņvalstī Krievijā R.Gailis uzņemts diezgan draudzīgi. Tas tika saistīts ar to, ka viņš sniedzis palīdzīgu roku Borisa Jeļcina priekšvēlēšanu kampaņā. Portāls vērš uzmanību uz viņa turpmāko karjeras izaugsmi padomnieka amatos. Vēlāk gan viņš atkal minēts saistībā ar kādu lidmašīnu pārdošanas afēru, kurā bija iesaistīta Kazahstānas banka. Finanšu iestāde vēlāk atzīta par bankrotējušu, bet parādu 1,5 miljardu dolāru apmērā nācies maksāt Kazahstānas valdībai.
1999.gadā R.Gailis palīdzējis Novgorodas gubernatoram Mihailam Prusakam Latvijas un Novgorodas attiecību veidošanā.
2000.gadā uzņēmējs aktīvi izteicās par Latvijas politikā notiekošo. 2000.gada martā viņš televīzijā paziņoja, ka Latvijai jāveic "radikāli soļi" - jāmaina valdība, ja tā grib attālināt Krievijas ekonomiskās sankcijas. Šaubīgo uzņēmēju raidījuma producenti bija izvēlējušies kā ekspertu Krievijas prezidenta vēlēšanu komentēšanai.
Savukārt aprīlī viņš izplatīja paziņojumu, kurā atkārtoti pauda viedokli, ka Latvijas un Krievijas attiecības neuzlabosies, kamēr Latvijas valdību vadīs A.Šķēle. Paziņojumā R.Gailis atgādinājis, ka tieši premjers bijis tas, kurš aizvainojoši izteicies par Krievijas jauno prezidentu Vladimiru Putinu, nievājoši nosaucot viņu par čekistu, liecina LETA arhīvs.
Toreiz R.Gailis arī pauda uzskatu, ka vairāki A.Šķēles politiskie paziņojumi ir vērtējami kā bezatbildīgi, un būtu vairāk atbilstīgi publicitāti alkstošam opozicionāram.
(papildināts viss teksts)