N.Ušakovs mēra amatā tika ievēlēts 1.jūlijā.Kā stāsta N.Ušakova preses sekretāre Anna Kononova, doma par abu pilsētu pārstāvju tikšanos radusies tikai nesen: “Pēc jaunās domes sanākšanas Maskavas valdība izrādīja interesi ierasties.” Paredzams, ka Maskavas valdības pārstāvji sveiks N.Ušakovu ar stāšanos mēra amatā, un puses runās par līdzšinējo un turpmāko sadarbību starp abu valstu galvaspilsētām.
Tikšanās reizē klāt būs arī Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.
Vai Maskavas valdības ministrs V.Mališkovs Rīgas mēram tikšanās laikā atgādinās arī tēzes, ko izteica 2003.gadā Jūrmalā notikušajā Baltijas forumā, vēl nav zināms. Taču der atgādināt, ka V.Mališkovs, kurš uz forumu toreiz bija ieradies kā viesis, paziņoja - Latvijai vajadzētu ieviest pilsonības nulles variantu, krievu valodu kā otro valsts valodu un atteikties no pārejas uz latviešu mācību valodu krievu skolās, situāciju Latvijā salīdzinot ar ņirgāšanos par cilvēkiem.
Kā rakstīja Diena, skaidrodams, ka Maskavas intereses par sadarbību ar Latviju diktē šeit dzīvojošā krievu minoritāte, nevis ekonomiski apsvērumi, V.Mališkovs izteicās: «Visi viņi sapņo par nulles variantu, un ticiet, nekādu streiku vai nekārtību nebūs.»
Apgalvodams, ka piekrīt nepieciešamībai cilvēkam prast tās valsts valodu, kurā viņš dzīvo, V.Mališkovs izteica neizpratni, kāpēc krievu valoda nevar būt otrā valsts valoda un kāpēc krievu skolās jāmācās latviski. «Nonsenss, vai tas ir humāni? (..) Tā nedrīkst ņirgāties par cilvēkiem!» toreiz teica Maskavas valdības ministrs, piebilstot, ka Latvijai vajadzētu «vienreiz beigt dzīvot pagātnē».
Tā paša 2003.gada maijā Baltijas foruma laikā Maskavas valsts ministrs ticies arī ar toreizējo premjera biedru Aināru Šleseru, rakstīja mediji. Viņi, pēc V.Mališkova teiktā presei, esot runājuši nevis par politiku, bet gan par ekonomiskiem jautājumiem un attiecībām starp Latviju un Maskavu. Toreiz A.Šlesers vadīja Latvijas un Krievijas starpvaldību komisiju.
Pēc tikšanās A.Šlesers skaidroja, ka V.Mališkovu, ar kuru viņš iepriekš ticies kādā pasākumā 1997.gadā, «pavisam nejauši» saticis viesnīcā Rīdzene. Abas amatpersonas esot runājušas par «Rīgas un Maskavas sadarbību, lielākoties saistībā ar ekonomiskiem projektiem, par krievu kultūras nama būvi Rīgā».
Pavisam svaigas tikšanās Latvijas politiķiem ar V.Mališkovu bijušas šogad. Tā jūnijā Latvijas zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) maijā darba vizītē apmeklēja Maskavu, kur tikās ar V.Mališkovu, kurš vada Maskavas Patēriņa tirgus un pakalpojumu departamentu, un vienojās, ka rudens sākumā Latvijas uzņēmējiem būs iespēja tikties ar Maskavas lielveikalu tīklu vadītājiem.
Maskavas valdības ministrs V.Mališkovs dzimis un līdz 1973. gadam dzīvojis Daugavpilī. Te ir dzimis arī viņa dēls miljonārs un uzņēmējs Igors Mališkovs, kurš ir Daugavpils futbola kluba Daugava valdes priekšsēdētājs.
I.Mališkovs jau pirms gada žurnālam Lietišķā Diena izteicās, ka plāno sākt arī projektu Rīgas lidostā. Biznesmenis toreiz stāstīja, ka viņa mērķis ir piesaistīt Rīgai biznesa aviāciju aptuveni 1000 kilometru attālumā no Rīgas.
V.Mališkova dēls Igors Latvijā ir populārāks nekā tēvs, jo I.Mališkova vārds medijos tiek pieminēts gan futbola, gan Jūrmalas mūzikas festivāla Jaunais vilnis, gan savas reaktīvās lidmašīnas, golfa un citu iemeslu dēļ.
Mališkovu ģimenes saikne ar Rīgu stiprināta jau 2000.gadā, kad Vladimira Mališkova un Igora Mališkova ģimenes Rīgas Kristus Dzimšanas katedrālei uzdāvināja ikonostasu. Pēc diviem gadiem - 2002.gadā - no Krievijas ar Maskavas valdības un Mališkovu ģimenes atbalstu atveda jaunus zvanus, kas bija izlieti rūpnīcas ZIL meistaru vadībā.
(papildināta qr 3.rindkopu)