Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +3 °C
Apmācies
Otrdiena, 19. novembris
Liza, Līze, Elizabete, Betija

papildināta - Miris bijušais Tautas deputāts Vilens Tolpežņikovs

Naktī uz otrdienu 80 gadu vecumā miris bijušais Latvijas Tautas frontes biedrs, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris Vilens Tolpežņikovs. Viņš Latvijas un arī bijušo PSRS impērijā iekļauto “brālīgo republiku” atmiņā paliks kā cilvēks, kurš, rakstnieces un bijušās PSRS Tautas deputātes Marinas Kosteņeckas vārdiem runājot, “pagrieza vēstures ratu”.

V.Tolpežņikovs faktiski atklāja PSRS Tautas deputātu kongresu 1989.gadā pirms toreizējā kompartijas līdera Mihaila Gorbačova, aicinot publiski godināt Tbilisi 9.janvāra upuru piemiņu. Tas bija drosmīgs, simbolisks solis, kas deva atspērienu pārmaiņu domāšanai toreizējā PSRS, jo kongresu tiešraidē translēja un šo uzstāšanos redzēja ne tikai visā PSRS, bet arī citur pasaulē.

Nemēdz būt kolektīvas sirdsapziņas, tā vienmēr ir individuāla. Tā saka M.Kosteņecka, atceroties V.Tolpežņikova drosmīgo soli. Kā viņa uzsver, svarīgi ir, ka V.Tolpežņikovs toreiz spēja burtiski piecelt kājās ne tikai visu PSRS Tautas deputātu kongresu, bet arī partijas prezdiju, pirms sāka runāt M.Gorbačovs, lai ar klusuma brīdi godinātu bojāgājušos Tbilisi mierīgos iedzīvotājus. Un ar šo soli vien viņš jau bija iegājis vēsturē.

Padomju centrālais laikraksts “Izvestija” toreiz šo Latvijas deputāta rīcību novērtēja kā simbolisku epizodi, kurā atklājās redzamie un neredzamie spēki, kas pārstāv divas domāšanas – veco totalitāro un jauno demokrātisko.

Jāatgādina, ka 1989.gada 9.aprīļa naktī krievu karaspēks Tbilisi, darbodamies ar rungām, gāzes baloniņiem un sapieru lāpstiņām, apspieda miermīlīgu demonstrāciju, 19 cilvēki toreiz tika nospiesti un sabradāti, vairāki simti ievainoti un cietuši no lielām gāzes devām. Izmeklēšanas komisija pēc pusgadu ilga, rūpīga darba nosodīja izrēķināšanos un regulāra karaspēka raidīšanu pret mierīgiem iedzīvotājiem.

Kā atceras M.Kosteņecka, V.Tolpežņikovs toreiz nosēdies kongresa zālē pirmajā rindā, kur bijuši Lietuvas deputāti. Kad viņš lietuviešiem izstāstījis savu nodomu, viņi atbrīvojuši Latvijas deputātam vietu un mierīgi gaidījuši, kamēr skaņu inženieri pārbaudījuši, kā strādā mikrofoni tribīnē. Kad mikrofoni bija pārbaudīti, V.Tolpežņikovs uzlēcis uz skatuves un, stādoties priekšā kā deputāts no Latvijas, lūdzis kongresa delegātus ar klusuma brīdi godināt Tbilisi bojāgājušos.

Vēsturiski tas bija nepiedzīvots solis padomju valstī, tā bija uzdrošināšanās, tā bija V.Tolpežņikova zvaigžņu stunda, tikai pēc tam nāca Tautas deputāta Mavrika Vulfsona slavenā runa par Molotova-Ribentropa paktu, atceras M.Kosteņecka. Pēc tam V.Tolpežņikovs saņēma atbalsta telegrammas no visas pasaules.

V.Tolpežņikovs dzimis 1928.gadā krieva un unkrainietes ģimenē. Viņš kā ārsts strādājis Rīgas 1.slimnīcā.

Atvadīšanās no V.Tolpežņikova paredzēta Latvijas Ārstu biedrībā piektdien, 26.decembrī, no pulksten 16 līdz 18. Izvadīšana notiks sestdien, 27.decembrī, pulksten 12 no Rīgas krematorijas.

(papildināta ar Andreja Cīruļa atmiņām)

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

ANDREJS CĪRULIS PAR V.TOLPEŽŅIKOVU

Vilens Tolpežņikovs savu patiesi vēsturisko soli spēra 1989.gada 25.maijā. Biju šī notikuma tiešais liecinieks un netiešais līdzdalībnieks.

Pēc lieliem satraukumiem, milzīgas priekšvēlēšanu kampaņas, kur pārliecinošu uzvaru guva Latvijas Tautas fronte, Maskavā uz PSRS Tautas deputātu kongresu ieradās arī no Latvijas ievēlētie PSRS Tautas deputāti, lai, runājot Daiņa Īvāna vārdiem,  "šķirtu piespiedu laulību".

Katras Latvijas delegācijas solis tika aprakstīts presē un rādīts televīzijas tiešraidē visā PSRS teritorijā.

Kongresa atklāšanas brīdis bija vissasprindzinātākais moments, jo pat prezidijā, M.Gorbačovu ieskaitot, bija pilnīgs apjukums. Iepriekšējās apspriedes rādīja, ka PSRS vadībai pašai pat nebija skaidrs, kā tad īsti kongress norisināsies. Kremļa Kongresu pils piectūkstoš cilvēku lielā zāle bija stāvgrūdām pilna arī ar satraukumu, neizpratni, bailēm, ziņkārību - kas būs, kas notiks.

Pēc M.Gorbačova ievadvārdiem visi stāvējām kājās, klausoties PSRS himnu. Un himnas sākumā blakus stāvošais Vilens man teica, ka kaut kas taču jādara, lai kongresa delegātu uzmanību pievērstu nupat Gruzijā notikušajai cilvēku masveida apšaušanas traģēdijai, kas notika ar toreizējās PSRS vadības un Nobeļa Miera prēmijas laureāta M.Gorbačova ziņu. Viņš vaicāja: "Kā tu domā, vai es tagad varētu iet un iesniegt deputātu pieprasījumu?"

Atklāti sakot, neabsolūti nemaz neticēju, ka tas ir iespējams un neticīgi pārvaicāju: "Vai tad tu to darīsi uzreiz?"

"Jā! Šito atlikt nedrīkst!" - atbildēja Vilens un, izņēmis no deputāta mapes aprakstītu papīru, devās prom pa eju uz tribīni.

PSRS himnai izskanot, PSRS Tautas deputātu I kongresa tribīnē parādījās Vilens Tolpežņikovs. Tas bija notikums, kas visus pārsteidza, apstulbināja un šokēja. Sirmā, labi koptā frizūra Vilenam Tolpežņikovam piešķīra cēlu un tik majestātisku izskatu, ka zālē iestājās absolūts klusums. Un prezidijam pat neienāca prātā pavaicāt: -  "Ko jūs te darāt, kā jūs te nokļuvāt, kas jums atļāva?"

Visi pieci tūkstoši klātesošie bija kā apburti un savaldzināti. Iestājās vispārējs klusums.

Vilens Tolpežņikovs lūdza zāli piecelties un godināt Gruzijā notikušās traģēdijas upurus. Piecēlās visa zāle. Pilnīgi visi. Bezierunu paklausībā. Piecēlās prezidijs, piecēlās visi ordeņotie un uzplečoti karavadoņi, čekisti, vispārliecinātākie komunisti un ārzemju sūtņi.
Un, kad Vilens Tolpežņikovs visiem bija ļāvis apsēsties, viņš nolasīja savu PSRS Tautas deputāta pieprasījumu, kuru pirms tam nebija apspriedis itin ne ar vienu. Viņš pieprasīja noskaidrot vainīgos un tos saukt pie taisnas tiesas.

Kaut kas tāds visas PSRS pastāvēšanas laikā nebija noticis.

Vilens Tolpežņikovs ieguva leģendāru slavu, bet Gruzijas asiņaino notikumu izmeklēšana bija liels solis pretī arī Latvijas valstiskajai neatkarībai.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Mūžībā devies Andorijs Dārziņš

Andorijs Dārziņš 16.01.1953. – 17.11.2024. Atvadīšanās piektdien, 22. novembrī, plkst. 14.00 Rīgas Kremācijas centra mazajā zālē. Tuvinieki

Bijušo čekistu nav

Jānis Ādamsons par ministru un sabiedriskā izlīguma ideju 1994. gadā.

Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas