Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

papildināta - Muižniece, iespējams, viltojusi komisijas sēdes protokolu

Bijusī parlamenta Juridiskās komisijas vadītāja 9.Saeimā pašreizējā Satversmes tiesas (ST) tiesnese Vineta Muižniece, iespējams, viltojusi komisijas sēdes protokolu, lai apturētu Krimināllikuma grozījumu virzību saistībā ar partiju finansēšanas pārkāpumiem.

To īpaši sasauktā preses konferencē trešdien pavēstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas priekšsēdētājs Aleksejs Loskutovs (Vienotība).

A.Loskutovs norādīja, ka, pēc viņa un pašreizējās Saeimas Juridiskās komisijas vadītājas Ilmas Čepānes (Vienotība) rīcībā esošās informācijas un dokumentiem, ir nopietns pamats izdarīt pieņēmumu, ka V.Muižniece, iespējams, viltojusi komisijas sēdes protokolu. Dokumentu toreiz parakstījuši divi cilvēki - V.Muižniece un priekšsēdētājas biedrs Dzintars Rasnačs (Tēvzemei un Brīvībai/LNNK).

Ņemot vērā situācijas nopietnību, A.Loskutovs vērsīsies pie ģenerālprokurora, lūdzot izvērtēt iespēju sākt kriminālprocesu par dienesta viltojumu.

"Runa ir par diezgan nopietnu komisijas sēdi, kas notika 2009.gada 1.septembrī, un tur bija skatīti grozījumi Krimināllikumā, ar kuriem tika noteikta kriminālatbildība par vairākiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar nelikumīgu partiju finansēšanu lielos apmēros," norādīja A.Loskutovs.

Iespējamais viltojums pamanīts pēc tam, kad Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē tika aktualizēts jautājums par kriminālatbildības noteikšanu par pārkāpumiem partiju finansēšanā.

Noskaidrojies, ka 10.Saeima nav turpinājusi izskatīt šos Krimināllikuma grozījumus, tādēļ, lai noskaidrotu, kāpēc tas nav darīts, A.Loskutovs vērsās pie I.Čepānes ar lūgumu darīt zināmu, kādi tam ir iemesli.

Pēc A.Loskutova teiktā, sēdes audioieraksts liecina, ka par likumprojekta virzību pirmajam lasījumam nobalsoja septiņi deputāti, pret neviens nebija, bet atturējies viens. Savukārt komisijas sēdes protokols liecina, ka Muižniece toreiz sēdē paziņojusi, ka komisija konstatējusi būtiskas nepilnības un, atbalstot likumprojektu pašreizējā formā, tas būtu pilnībā jāpārstrādā.

"Juridiskā komisija konstatējusi būtiskas nepilnības KNAB iesniegtajā likumprojektā, kā arī nesaskaņotību ar spēkā esošajām likuma normām. Atbalstot likumprojektu pašreizējā formā, tas būtu pilnībā jāpārstrādā," liecina protokolā fiksētie V.Muižnieces vārdi.

V.Muižniece toreiz paziņojusi, ka, ņemot vērā to, ka Ministru kabinets strādā pie partiju sistēmas finansēšanas pilnveidošanas, rosina arī šo likumprojektu pilnveidot un iesniegt kopā ar valdības gatavoto jaunu likumprojektu par partiju finansēšanas kārtību.

Protokols parakstīts četrus mēnešus vēlāk pēc komisijas sēdes, un Loskutovs apgalvo, ka V.Muižniece, iespējams, darbiniekiem bija devusi norādījumus, ko tieši rakstīt protokolā. To, vai pie vainas ir arī kāds parlamenta darbinieks, lai vērtējot prokuratūra.

"Bet ja runā par atbildību, tad pirmā atbildīgā persona ir tehniskais darbinieks, kas salīdzina audioierakstu, un šo politisko atbildību uzņemas komisijas priekšsēdētājs," žurnālistiem radušos situāciju komentēja Dz.Rasnačs.

Viņš arī paskaidroja - tas, ka protokoli tiek parakstīti vairākus mēnešus pēc sēdes, esot normāla kārtība, jo tie bieži aizkavējas. Protokola parakstīšanas termiņi nekur nav fiksēti.

"Šos protokolus nekad neviens nepārlasa, pilnībā uzticas konsultantam, un nav bijis tāda gadījuma, ka konsultanti būtu kļūdījušies. Tātad ir šis gadījums, kad veikta padziļināta izpēte, un droši vien šādi gadījumi būs vēl. Vai ir jāveic visu protokolu revīzija? Nu, ja kādam ir laiks, tad, protams, var veikt," norādīja deputāts un piebilda, ka šajā situācijā acīmredzot atbildība jāprasa no konsultanta, kurš to ir pārrakstījis.

Ar V.Muižnieci un Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri pagaidām neizdevās sazināties. Tiesā norādīja, ka abi atrodas tiesas procesā.

V.Muižniece pērn maijā, kļūstot par Satversmes tiesas tiesnesi, no Tautas partijas izstājās, taču viņas savulaik pārstāvētā partija joprojām tiesā cīnās, lai nebūtu jāpilda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmums, ar kuru partijai uzlikts atmaksāt pretlikumīgi saņemtos finanšu līdzekļus vairāk nekā miljona latu apmērā.

Satversmes tiesas likums noteic, ka kriminālvajāšanas sākšana pret Satversmes tiesas tiesnesi, kā arī viņa apcietināšana nav pieļaujama bez ST piekrišanas. Šāda lēmuma pieņemšanai nepieciešams visa tiesnešu sastāva absolūtais balsu vairākums.

ST tiesneša aizturēšana, piespiedu atvešana un pakļaušana kratīšanai var notikt tikai ar Satversmes tiesas piekrišanu. Šos jautājumus Satversmes tiesa izskata triju tiesnešu sastāvā.

Par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem ST tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības.




Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas