Viņš teica, ka "Parex bankas" bijušajiem darbiniekiem izmaksātie atlaišanas pabalsti un citas summas būtu jādara zināmas sabiedrībai.
"Attiecībā uz šīm summām esmu gatavs apliecināt, ka mēs virzāmies uz pēc iespējas lielāku atklātību attiecībā uz "Parex banku". Mēs jau esam atslepenojuši daļu no dokumentiem, kas līdz šim ir bijuši slepeni. Un atbildīgajām institūcijām ir dots uzdevums izvērtēt, kādus dokumentus vēl varētu atslepenot tik ilgi, kamēr tas nenonāk pretrunā ar personu datu aizsardzības likumu. Es uzskatu, ka šādai informācijai ir jābūt publiskai," sacīja Dombrovskis.
Atbildot uz jautājumu, kā vērtējama "Parex bankas" valdes priekšsēdētāja Nila Melngaiļa rīcība šajā jautājumā, Dombrovskis norādīja: "Tas nav tās vadības jautājums, kas tika iecelta pārņemšanas rezultātā. Šie bonusi tika saglabāti pie pārņemšanas, par to arī notiek prokuratūras izmeklēšana."
Uz jautājumu, vai šo iemeslu dēļ tiek plānota "Parex bankas" valdes atlaišana, Finanšu ministra preses sekretārs Aleksis Jarockis aģentūrai BNS atbildēja, ka "nekas tamlīdzīgs netiek plānots". Taču neko sīkāk viņš neatklāja. Pašlaik nav zināms, cik liela summa atlaišanas pabalstos un kompensācijās izmaksāta.
Pēc aģentūras BNS rīcībā esošās neoficiālās informācijas, "Parex bankas" bijušajiem darbiniekiem atlaišanas pabalstos un dažādās kompensācijās kopā ar nodokļiem izmaksāti vairāk nekā četri miljoni latu.
"Latvijas Neatkarīgā televīzija" (LNT) vēstī, ka šobrīd tiek pieļauta iespēja tiesāties par lielajām atlaišanas kompensācijām. "Es domāju, ka noteikti būs tādi procesi, kuros mēs lūgsim vērtēt šo, un būs tādi procesi, kuros tas arī tiks vērtēts," LNT sacīja ekonomikas ministra padomnieks Klāvs Olšteins, kometējot "Parex bankas" darbinieku atlaišanas kompensācijas.
"Parex bankas" padome iepriekš lika valdei izstrādāt un novembrī iesniegt jauno atalgojuma politiku, kura noteiks, cik daudz katra līmeņa darbiniekiem būtu jāsaņem.
"Parex bankas" valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis intervijā aģentūrai BNS iepriekš norādīja, ka "Parex bankas" darbinieku algas atbilst pašreizējam tirgus līmenim un nav nesamērīgi augstas, bet jaunu atalgojuma sistēmas izstrāde vairāk ir saistīta ar motivāciju, nevis izmaksu samazināšanu.
"Parex banka", kas tobrīd bija otrā lielākā Latvijas banka, 2008.gada rudenī vērsās pēc valdības palīdzības, lai izvairītos no finanšu problēmām, kuras bankai draudēja rasties pasaules finanšu krīzes dēļ. Lai atbalstītu banku, valdība pērn 8.novembrī pieņēma lēmumu kļūt par "Parex bankas" kontrolpaketes īpašnieci, iegūstot 51% bankas akciju. Savukārt 3.decembrī valdība ārkārtas sēdē jau nolēma pārņemt 84,83% "Parex bankas" akciju, papildus jau iepriekš pārņemtajam 51% bankas akciju iegūstot arī bankas līdzšinējiem lielākajiem akcionāriem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim atlikušos 34% akciju.
Patlaban bankas 73,4% akciju īpašnieks ir Privatizācijas aģentūra, bet 22,4% - Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.
(pievienota 6. un 7.rindkopa)