Tāpat zemnieki prasa atcelt ierobežojumu - ražot tikai 7 tonnas piena, kas netiek aplikts ar kvotām. Tiek pieprasīts valsts atbalsts kredītprocentu dzēšanai lopkopības saimniecībām, kā arī izmaksāt līdz šim solīto budžeta naudu kredītprocentu dzēšanai. Zemnieki arī uzskata, ka jāmaina _Lauku attīstības programma 2007-2013.gadam_, paredzot lielāku atbalstu kooperatīvām saimniecībām, kas ir konkurētspējīgākas kā atsevišķas zemnieku saimniecības. Kā minēja Latvijas Piena ražotāju asociācijas priekšsēdētāja Ilze Aizsalniece, pieprasītais subsīdiju palielinājums par 6 miljoniem latu ir minimālā summa, lai pašlaik noturētu tās saimniecības, kas ir uz bankrota robežas. Tās ir saimniecības, kurām jau tagad bankas neatliek kredīta atmaksas termiņus un viņiem draud bankrots dažu mēnešu laikā. “Ministrija kārtējo reizi pieminēja izdevumu samazināšanu pašiem ražotājiem, bet viņiem vairs nav ko samazināt,” teica Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes priekšsēdētāja Aija Balode.Valsts noteiktais likums par 7 tonnām, kas netiek apliktas ar kvotām nav pat Eiropas Savienības prasība, bet ierosinājums, ko mūsu pašu ierēdņi ir pieņēmuši kā likumu, uzsver zemnieki. “Protams, tas domāts, lai vieglāk kontrolētu veselības normu ievērošanu, taču, domājot par patērētāju, esam iznīcinājuši tiešo tirdzniecību un patērētāja saikni ar ražotāju. Rietumeiropā gandrīz katrs zemnieks pārdod arī savu sieru, bet mums tas nevar notikt šī ierobežojuma dēļ,” savu viedokli pauda Zemnieku Saiemas (ZSA) valdes loceklis Uldis Krievārs.Pašlaik valsts nodrošina un atbalsta kooperatīvu izveidi tikai uz papīra. A. Balode uzsver, ka nepieciešamais papildus finansējums kooperatīvu attīstībai ir līdz 10 miljoniem latu septiņu gadu periodā. Piena ražotāji aicina arī pircējus pievērst uzmanību ikdienā patērētajiem piena produktiem. “Pircēji var ietekmēt Latvijas zemnieku stāvokli, izvēloties Latvijas un tieši kooperatīvu ražoto produkciju bez pievienotiem augu taukiem, lai pašiem pēc tam nav jāsaskaras ar tādiem izstrādājumiem kā “ziežams piena produkts” sviesta vietā,” teica A.Balode.Protams problemātiska ir to nopirkšana, atzīst piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības _Dundaga_ valdes priekšsēdētājs Guntis Pirvits. Tikai daži lielākie kooperatīvi ir spējuši ielauzties lielveikalu tīklos. “Arī mums ir problēmas, jo lielveikali prasa, lai produkti uzreiz tiktu piegādāti visai Latvijai, bet tādu apjomu mēs nespējam nodrošināt,” teica G.Pirvits. Pircēji kooperatīvu produkciju var atrast tirgos, mazākās veikalu ķēdēs un mazajos veikalos.Kā ziņo LETA, ZM jau paziņojusi, ka negatavojas pilnībā atbalstīt piensaimnieku priekšlikumus krīzes novēršanai piena nozarē. Pēc šodienas sarunām ar nozares pārstāvjiem, ZM ir gatava piešķirt tikai 2,5 miljonus latu prasīto 6 vietā. Pašlaik ZM izteikusi iespēju izskatīt arī valsts bezprocenta aizdevuma iespējas, kas Latvijā gan vēl nekad nav izmantotas. “Tas varētu būt pagaidu risinājums tiem piensaimniekiem, kas jau pašlaik atrodas maksātnespējas statusā,” pieļauj A.Balode.Zemnieki un lielākie piena pārstrādes un ražošanas kooperatīvi _Dundaga, Straupe_, _Ķeipenes pagasta piensaimnieku sabierība_, _a/s Trikātas siers _un citi sola gaidīt ministrijas rīcību līdz 15. maijam. Ministrijas rīcības neesamības gadījumā ZSA sola rīkoties aktīvāk. “Mēs neizslēdzam protestus,” izteicās U. Krievārs. ZSA pasākumu ārkārtas stāvokli paskaidro ar 30% piensaimniecības bankrota iespējamību tūlītējas nereaģēšanas gadījumā, ziņo LETA.
(papilidnāts viss teksts)