KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs _Dienai _pastāstīja, ka birojs kā procesa virzītājs šo prokurora lēmumu pārsūdzēt nevar, to var tikai aizdomās turētie un cietušie. Taču KNAB tuvāko dienu laikā izvērtēs, vai nosūtīt augstākstāvošam prokuroram vēstuli ar savu motivāciju, kāpēc jāuzsāk kriminālvajāšana. Pēc tam nodaļas virsprokurors var likt A.Punduram pārskatīt savu lēmumu. KNAB uzskata, ka ir savākti pietiekami pierādījumi, lai trīs aizdomās turētās turētās personas sauktu pie krimināatbildības un pret tām uzsāktu kriminālvajāšanu.Jau ziņots, ka maija beigās KNAB Ģenerālprokuratūrai nosūtīja kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības trīs personas par dažādiem koruptīviem noziegumiem — kukuļdošanas organizēšanu, starpniecības mēģinājumu un kukuļa piesavināšanos.2007.gada oktobrī uzsāktā kriminālprocesa ietvaros noskaidrots, ka viena no aizdomās turētajām personām apzināti mudinājusi kādu vīrieti maksāt kukuli 50 000 latu apmērā it kā nodošanai Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonai par iespējamu fiziskas personas audita uzrēķina samazināšanu. Savukārt otrs kukuļdošanas organizētājs pēc kukuļa daļas 23 000 latu saņemšanas no pirmās aizdomās turētās personas tālāk trešajai aizdomās turētajai personai nodevis tikai 10 000 latu. Izmeklēšanā iegūtie pierādījumi devuši pamatu uzskatīt, ka trešā aizdomās turētā persona radījusi maldīgu iespaidu pārējām kukuļošanā iesaistītajām personām, ka dotā nauda paredzēta tālākai nodošanai VID amatpersonai. Izmeklēšanas materiāli liecina, ka patiesais šīs personas nodoms pēc 10 000 latu saņemšanas bija piesavināties naudu sev.
A.Pundurs arī agrāk atsevišķos gadījumos neuzsāka kriminālvajāšanu KNAB
izmeklētajās lietās. Piemēram, pērn decembrī viņš pieņēma lēmumu nodot
atpakaļ KNAB tālākai izmeklēšanas veikšanai kriminālprocesa materiālus
par bijušo Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras direktoru Valdi
Pavliņu, kurš pērnā gada janvāri tika aizturēts aizdomās par 20 000
latu kukuļņemšanu valsts iepirkumu rīkošanā.
Šo lēmumu KNAB
lūdza pārskatīt Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas
nodaļas virsprokuroram Modrim Adleram, kas savukārt nolēma veikt
izmaiņas prokurora iepriekš pieņemtajā lēmumā. M.Adlera lēmumu
pārsūdzēja A.Pundurs. Pēc tam M.Adlers nolēma lietu nodot tālākai
izmeklēšanai citam nodaļas prokuroram — Veltai Zaļūksnei, kas pret
V.Pavliņu uzsāka kriminālvajāšanu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu
izmantošanu.
Savukārt 2007.gada vasarā A.Pundurs izbeidza kriminālprocesu
par 80 000 latu kukuļņemšanu, izmantojot starpnieku, daļā, kurā
aizdomās tika turēts Izglītības un zinātnes ministrijas valsts
sekretāra vietnieks Andrejs Cinis un Kārlis Markus.
Ar šādu
prokurora lēmumu KNAB nebija apmierināts un vērsās pie augstāk stāvoša
prokurora, aicinot to izvērtēt. Vēstuli izvērtēja Ģenerālprokuratūras
Krimināltiesiskajā departamentā, kurā pieņemts lēmums A.Pundura lēmumu
par lietas izbeigšanu daļā pret divām augstākminētajām personām atstāt
spēkā.
(Pievienotas pēdējās četras rindkopas.)