Premjera atbilde uz I.Purnes priekšlikumu “bijis pārāk asi atcirsts”, vērtē ministrijā. Pēc I.Jurševskas stāstītā, situāciju mēģinājis mīkstināt finanšu ministrs Atis Slakteris (TP), kurš paskaidrojis, ka gadījumā, ja sociālajiem aprūpes centriem naudas pietrūks, būs iespēja katrā nākamajā valdības sēdē to aizstāvēt.
“Vēlējāmies lielāku izpratni un uzskatām, ka automātiski piemērot samazinājumu visiem nevar,” saka I.Jurševska. Tomēr viņa uzsvēra, ka Labklājības ministrija ir gatava aizstāvēt šo jautājumu katrā valdības sēdē, ja janvārī vai februārī jutīs naudas trūkumu. Tik emocionālai ministres reakcijai vairs nevajadzētu būt, viņa piebilst.
“Tā ir valdības politika, līdz brīdim, kad redzēsim, ka vairs tālāk nav kur iet,” komentēja I.Jurševska un sacīja, ka LM neredz rezervi sociālajām aprūpes iestādēm, kur finansējums jau tā esot mazs, savukārt cenas pārtikai, zālēm un ikdienas precēm aug.
Kā novēroja žurnālisti, vakar skumja izskatījās arī e-lietu ministre Signe Bāliņa, valdības sēdi ar skumji satrauktu sejas izteiksmi ātri pameta izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS). Arī pārējie Ministru kabineta locekļi bija manāmi samulsuši un izbrīnīti.
T. Koķe valdības sēdi ātri pametusi, jo steigusies uz ieplānotu pasākumu Doma baznīcā, Dienai uzsvēra ministres pārstāve Agnese Korbe. Tāpēc arī viņas skatiens bijis satraukts. Turklāt ministre neuzskata, ka būtu saraudināma, turklāt tas neko neatrisinot. Uz jautājumu, vai valdības sēdē T. Koķei bijušas asas diskusijas ar premjeru A. Korbe atbildēja: "Manā rīcībā nav šādas informācijas."
Premjera dusmas izpelnījās arī ekonomikas ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK). Ministra prezentēto ziņojumu I.Godmanis nosauca par tādu, kam nav reāla pamata, sakot, ka ministra sniegtajam ziņojumam nav lielas jēgas un ka tas vispār nedod izpratni par to, kā nākamgad attīstīsies ekonomika.
Pēc MK sēdes finanšu ministrs A.Slakteris informēja, ka programmas ietvaros valdība vienojusies, ka janvārī valsts budžeta finansētās iestādes varēs tērēt 90% no atvēlētās naudas, bet 10% būs jauzkrāj rezervēs.
Slēgtajā valdības sēdē runāts par izmaiņām veselības aprūpes sistēmā. Tika nolemts, ka Veselības ministrijai tāpat kā citām ministrijām pirmajam ceturksnim jāplāno 21% no gada budžeta. Veselības aprūpes pakalpojuma saņēmējus tas praktiski neietekmēs, jo ir paredzēts, ka ministrija varēs vērsties MK ar lūgumu atļaut tērēt stabilizācijas fondā noguldītos līdzekļus, norādot konkrēti kādam mērķim tas ir vajadzīgs, tāpat kā LM uzsver arī Veselības ministrijas pārstāvis Oskars Šneiders.
Turpmākajos gados nāksies veikt ārstniecības iestāžu tīkla optimizāciju, vienlaicīgi attīstot ambulatoro ārstniecību un mājas aprūpi. Ar nākamo gadu Veselības ministrija jau uzsāks medicīnisko aprūpi mājās. Veselības ministrija norāda, ka ir panākta vienošanās, ka uz ārstniecības personām neattieksies prasība par 15% samazinājumu atalgojumam.
(papildināta ar 6. rindkopu)