Trešdien sāktajā dienesta izmeklēšanā pagaidām vienīgi noskaidrots, ka formāli procedūras bija ievērotas un aviokompānija K.S. Avia, kas augstākas pilotāžas lidojumus nodrošināja, visas atļaujas bija saņēmusi. "Tieši tāpēc jau tagad notiek dienesta izmeklēšana, lai atbildētu, kurš ir vainīgs, un saprastu, ko darīt, lai tas vairs neatkārtotos," teica LGS valdes priekšsēdis Artūrs Kokars.
Satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uzskata, ka satiksmes traucējumi Jaunā viļņa dēļ uzskatāmi par kauna traipu lidostai Rīga un aviokompānijai airBaltic. Intervijā Latvijas Radio viņš norādīja, ka šāda veida pasākumi ir jārīko tādā vietā un laikā, kur netiek traucēta gaisa satiksme.
Diena rakstīja, ka konkursa Jaunais vilnis atklāšanas šova ietvaros
demonstrēto augstākās pilotāžas lidojumu un pēc tam gaisā laisto balonu
dēļ divām airBaltic lidmašīnām ar 243 pasažieriem vajadzēja doties uz
kaimiņvalstu lidostām. Savukārt vēl desmit lidmašīnām, pēc LGS ziņām,
bija traucēta nosēšanās lidostā Rīga un tās 15—30 minūtes bija spiestas
riņķot gaisā. Iesaistītās atbildīgās amatpersonas to sauc par
bezprecedenta gadījumu.
Pēc Satiksmes ministrijas skaidrotā, atļauju izsniegšana akrobātisko
lidojumu veikšanai Latvijas gaisa telpā ir CAA kompetencē. K.S. Avia
laikus vērsusies CAA pēc atļaujas lidojumu veikšanai. Saskaņojums
lidojumu zonas izveidošanai un atļaujas saņemšanai aviokompānijai bija
jālūdz vēl trim institūcijām: Latvijas Militārajai policijai, Jūrmalas
pilsētas domei un LGS. Tie visi bijuši pozitīvi un normatīvajos aktos
noteiktās prasības izpildītas, tādēļ CAA nav bijis iemesla atteikt
atļauju lidojumu veikšanai Jūrmalā — tā izsniegta. Kāpēc tas tik
būtiski traucējis lidmašīnu nosēšanos lidostā Rīga, kāpēc tas iepriekš
nav paredzēts un kas par to atbildīgs, noskaidrošot dienesta
izmeklēšanā. Tā varētu ilgt nedēļu vai divas.
Pēc airBaltic pārstāvja Jāņa Vanaga sacītā, par ierobežojumiem gaisa
satiksmē lidsabiedrība zinājusi iepriekš, taču iepriekš nav informēta,
ka būs liegta nosēšanās lidostā Rīga. Piloti par to, ka lidmašīnas
nevar nosēsties, informēti tikai tad, kad jau pielidojuši pie lidostas.
Iemeslu, kāpēc lidmašīnas nevar nolaisties un dodas uz Tallinas un
Viļņas lidostu vai riņķo gaisā, pilotu rīcībā nav bijis. Piloti tikai
saņemot ziņu no LGS dispečera, ka nosēšanās nav atļauta. Atbilstoši
situācijai tajā brīdī arī pieņemts lēmums, vai nu riņķot gaisā, vai
doties uz kādu no tuvākajiem lidlaukiem. Arī lidostā Dienai skaidroja:
par to, ka nav iespējama lidmašīnu nolaišanās un pacelšanās, uzzinājām
tikai tad, kad tas notika.
Pēc LGS vadītāja teiktā, dispečers rīkojies pareizi.
(papildināta ar 3. rindkopu)