Finanšu ministrs Einārs Repše (JL) pēc pirmdien notikušās valdības ārkārtas neizslēdza, ka deficītu tomēr nāksies vēl vairāk samazināt. Ja SVF būs nepiekāpīgi un stingri turēsies pie iepriekš apstiprināta sadarbības memoranda, kas paredz veidot budžeta grozījumus, lai deficīts nepārsniegtu 5% no IK, valdībai izdevumus nāksies apcirpt vēl par vairākiem simtiem miljonu. Priekšlikumu, kā to izdarīt, pagaidām gan nav.
Pēc E.Repšes domām ar starptautiskajiem partneriem vispirms ir jāpanāk vienošanās par to, ka valsts budžetā ir jāsaglabā pietiekams finansējums ES fondu apguvei un sociālās aizsardzības nodrošināšanai, savukārt pēc tam var pētīt to, vai kādās no budžeta sadaļām nav iespējami vēl lielāki taupības pasākumi.
Ministrs prognozē, ka sarunas ar SVF izvērtīsies diezgan piesātinātas, jo ir paredzēts iedziļināties vairākos būtiskos ar budžetu saistītos jautājumos – gan budžeta izstrādes metodoloģijā, gan izdevumu klasifikācijā u.tml.
SVF misija darbu Latvijā sāks otrdien, pirmā tikšanās plānota ar E.Repši. Bez vienošanās, kas jāpanāk par valdības sagatavotajiem budžeta grozījumiem, tās darba kārtībā ir vēl virkne specifisku un tehnisku jautājumu, kas saistīti ar valsts budžeta izstrādāšanu, administrēšanu, aprēķinu, prognožu veikšanu, izdevumu klasifikāciju, utml.
Premjers V. Dombrovskis pēc valdības sēdes komentārus nesniedza. Pēc viņa preses pārstāves Ievas Zībergas Dienai sacītā, valdības vadītājam sarunās ar SVF misijas pārstāvjiem paredzētas ceturtdien. Pie budžeta grozījumiem valdības atgriezīsies pēc tam, kad būs skaidrs SVF viedoklis par jau sagatavoto grozījumu projektu. V.Dombrovskis jau iepriekš uzsvēris, ka pie cita, vēl skarbāka budžeta grozījumu projekta valdība nav strādājusi.
Pašreiz sagatavotais valsts budžeta grozījumu projekts paredz līdz 20% algu samazināšanu visās budžeta finansētajās iestādēs, atteikšanos no atsevišķiem sociālajiem pabalstiem, uzkrājumu apcirpšanu nākotnes pensijām, būtisku valsts pārvaldes izdevumu revidēšanu, kapitālo izdevumu apcirpšanu uz pusi. Kopumā tas valsts tēriņus samazina par 252 miljoniem latu. Plānotais robs valsts makā, kuru valdība finansē ar ārvalstu donoru aizdevumiem, veido gandrīz miljardu latu.
Ministrijām priekšlikumi par to, uz kā rēķina vēl taupīt, nav, jo uz pirmdien notikušo valdības ārkārtas sēdi tās nebija iesniegušas gandrīz nekādus būtiskus priekšlikumus tam, kā izdevumus papildus jau veiktajiem samazinājumiem, apcirpt vēl vairāk.
Pirmo finanšu palīdzību no SVF valdība saņēma jau tūlīt pēc Ziemassvētkiem, otru palīdzības maksājumu — 1 miljardu eiro (ap 700 miljoni latu) februāra beigās Valsts kasei pārskaitīja Eiropas Komisija. Lai saņemtu tālākos maksājumos valdībai jāpilda memorandā uzņemtas saistības.
(papildināta ar 3. un 4. rindkopu)