Tā šodien Valsts kontroles izplatīto informāciju par pārbaudes rezultātiem Veselības ministrijas padotības iestādēs komentē veselības ministre Baiba Rozentāle (TP).Viņa arī atgādina, ka 2009.gadā, veicot strukturālās reformas un izvērtējot ārstniecības iestāžu iespējas taupīt uz administratīvajām izmaksām, samazināts valdes locekļu skaits no pieciem uz trim P.Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā un Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, bet Rīgas Psihiatrijas un narkoloģijas centrā no trim uz diviem. Valdes locekļu skaits samazināts arī citās ministrijas kapitālsabiedrībās.
Dien.lv jau ziņoja, ka Veselības ministrijas (VM) padotības iestāde un kapitālsabiedrības neekonomiski un neefektīvi izlietojušas līdzekļus Ls 2 778 796 apmērā, pārbaudot administratīvo izmaksu efektivitāti, lietderību un atbilstību darba uzdevumiem, revīzijā konstatēja Valsts kontrole (VK). To vidū arī minēts Rīgas Stradiņa universitātes darījums ar Bērnu klīniskās universitātes (BKUS) korupcijas skandālā iesaistīto uzņēmumu Rīgas firma "Pamats".
VK pārbaudīja Rīgas Stradiņa universitāti (RSU), VSIA „Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcu” (PSKUS), SIA „Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcu” (RAKUS), VSIA „Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru” (RPNC) un secināja, ka visas revidējamās iestādes nestrādā tā, lai to mērķus sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.
VK ir norādījusi uz revidējamo iestāžu vairāku iepirkto ārpakalpojumu un partnerattiecību ar privātajām struktūrām ekonomisko neizdevīgumu valstij.
RSU noslēgusi iepirkuma līgumu ar SIA Rīgas firma „Pamats”, lai arī tā piedāvājums bijis divas reizes
dārgāks nekā citu pretendentu piedāvājumi. VK norāda uz iepriekšējās
vienošanās risku, kur RSU izmaksājusi atalgojumu 12 SIA Rīgas firma
„Pamats” administrācijas darbiniekiem (piemēram, tehniskajam
direktoram, sekretārei, kvalitātes vadītājai, būvdarbu vadītājam,
iepirkumu menedžerim), kuri veica celtniecības, santehnikas un
elektromontāžas darbus RSU.
Rīgas firmas "Pamats" nosaukums plašākā sabiedrības uzmanības lokā nonācis arī saistībā ar korupcijas skandālu Bērnu BKUS. Jau vēstīts, ka rudenī saistībā ar iespējamu kukuļošanu aizturēti BKUS valdes loceklis Arnis Kramzaks un saimniecības direktors Aivars Lisenko (TP), kā arī būvuzraugu pārstāvis SIA Projektu vadības un attīstības birojs valdes loceklis Raitis Muižnieks un būvnieku SIA Rīgas firma Pamats līdzīpašnieks Aleksandrs Kreicers. Aizturētos KNAB tur aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kukuļņemšanu, kukuļdošanu u.c. noziegumiem. Pamats bija viens no BKUS jaunā daudzprofilu korpusa būvniekiem.
RAKUS samaksājusi par privāto kapitālsabiedrību – SIA „Latvijas plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs” un „Brūču klīnika” sniegtajiem mikroķirurģijas un mikroķirurģiskās izgulējumu ārstēšanas pakalpojumiem Ls 2 399 251, kaut arī pašai slimnīcai būtu izdevīgi tos sniegt, līdz ar to RAKUS nav guvusi iespējamo bruto peļņas daļu Ls 1 229 193, kura nav investēta RAKUS attīstībā, bet gan nonākusi privāto kapitālsabiedrību dalībnieku rīcībā.
PSKUS slēgusi līgumu par pakalpojumu pirkšanu no SIA „Baltijas elektronikas izstrādnes” par kopējo summu Ls 68 400, lai arī slimnīcai ir visi nepieciešamie resursi, lai tā pati spētu nodrošināt uzdevumu izpildi. Turklāt PSKUS darbinieku funkcijas pārklājas ar pasūtītajiem uzdevumiem. Līdz ar to Valsts kontrole secinājusi, ka līgums ir slēgts ar mērķi, lai labumu gūtu privātā kapitālsabiedrība, piemēram, 2008.gadā 80% no SIA „Baltijas elektronikas izstrādnes” neto apgrozījuma ir ieņēmumi no PSKUS sniegtajiem pakalpojumiem un bruto peļņas rentabilitāte ir 99% jeb Ls 53 607, savukārt pārskata gada peļņu Ls 40 439 plānots izmaksāt dividendēs.
RPNC slēgusi līgumu ar SIA „Publisko iepirkumu atbalsta aģentūra”, kura savu darbību ir reģistrējusi piecas dienas pirms RPNC darbinieka iesnieguma par šāda ārpakalpojuma nepieciešamību. RPNC maksājumi 2008.gadā ir SIA „Publisko iepirkumu atbalsta aģentūra” vienīgie ieņēmumi. Līdz ar to VK secinājusi, ka iespējamais labuma guvējs ir minētā sabiedrība nevis RPNC.
VK secinājusi, ka visās revidējamās iestādēs pastāv iespēja samazināt administratīvo darbinieku atalgojuma izmaksas un administratīvās izmaksas kopumā, lai sasniegtu attiecīgo iestāžu mērķus ar iespējami mazākiem finanšu resursiem.
Pārbaudot izsniegto valsts galvoto aizdevumu izlietojumu, VK konstatējusi, ka veikti maksājumi, kas neatbilst valsts galvotā aizdevuma mērķiem un biznesa plānā paredzētajām aktivitātēm, piemēram, valsts galvotā kredīta projekta līdzekļi novirzīti tekošo parādsaistību apmaksai, ieguldīti kredītiestāžu depozītos un ieguldījumu fondos u.c.
Revīzijas mērķis ir pārbaudīt tiešo un netiešo (vispārējo), t.sk. administratīvo izmaksu efektivitāti, lietderību un atbilstību darba uzdevumiem VM padotības iestādē un kapitālsabiedrībās, kā arī pārbaudīt VM kapitālsabiedrībām izsniegto valsts galvoto aizdevumu izlietojuma lietderību, atbilstību paredzētajiem mērķiem un likumību. Revīzija veiktas par laika no 01.01.2008. līdz 30.04.2009.
(papildināts ziņas sākums)