Neoficiāla informācija, kas ir aģentūras LETA rīcībā, liecina, ka par šim tiesībām interesi izradījuši vairāki pretendenti, taču par reālāko tiek uzskatīts SEB grupas konsultāciju uzņēmums SEB Enskilda, kas jau iepriekš konsultēja Hipotēku bankas pārveides procesu. Konkursā pieaicināto pretendentu loks gan bijis samērā ierobežots - aicināti tikai tie pretendenti, kam līdz šim bijusi saistība ar Hipotēku banku.
Neoficiāli tiek paustas bažas par SEB Enskilda priekšrocībām šajā atlasē. Šis konsultants cieši saistīts ar SEB banku, kas tai radītu būtiskas priekšrocības gaidāmajā Hipotēku bankas komercaktīvu pārdošanā. Tiek arī atgādināts par finanšu ministra Andra Vilka (V) iepriekšējo ilggadējo darbu SEB bankā.
Tāpat tiek norādīts, ka jau tagad lēmums par konsultantu, kurš nākotnē veiks komercportfeļa pārdošanu, tieši un netieši - kā konkurējošu tirgus dalībnieku - ietekmē SEB banku, kura, pēc Komercreģistrā pieejamās informācijas, vienlaikus ar Hipotēku banku ir kreditējusi 25 uzņēmumus.
Finanšu ministrija (FM), kura ir atbildīga par konsultanta izvēli, pagaidām plašākus komentārus šajā jautājumā nesniedz, vien uzsver, ka konsultanta atlase vēl nav noslēgusies un ministrija informēs, kad būs pieņemti lēmumi par konsultanta izvēli un panākta vienošanās par līguma nosacījumiem, aģentūrai LETA sacīja ministrijas FM Komunikāciju nodaļas vadītāja Baiba Melnace.
Arī SEB Enskilda direktors Latvijā Mārtiņš Krūtainis pagaidām no komentāriem atturējās.
Savukārt SEB bankas korporatīvās komunikācijas vadītāja Agnese Strazda uzsvēra: ņemot vērā, ka SEB bankas filiāļu tīkls pašlaik ir veidots tā, lai veiksmīgi nodrošinātu klientu apkalpošanu visā Latvijā, jauna biznesa iegāde, īpaši, ja šis bizness klientu apkalpošanas vietu ziņā ir tur, kur SEB bankai jau pašlaik ir spēcīgas pozīcijas, nav dienaskārtībā.
Bijušais investīciju bankas GILD Bankers Latvijā vadītājs Matīss Paegle, komentējot neoficiāli izskanējušo informāciju, norādīja, ka pārdošanai paredzētais Hipotēku bankas portfelis ir pietiekami liels un interesants, lai tā pārdošanas procesu vēlētos konsultēt arī starptautiski pazīstamas un lielas investīciju bankas.
Viņaprāt, šādu darījumu veikšanai valstij ir jāizvēlas labākais, bet ne lētākais piedāvājums, taču tas pēc iespējas jādara iepirkuma procedūras veidā, lai savus piedāvājumus varētu iesniegt maksimāli plašāks interesentu loks un valsts varētu veikt kvalitatīvu piedāvājumu salīdzināšanu.
Ja dalībai konkursā tiešām aicinātas tikai ar Hipotēku banku jau iepriekš saistītās kompānijas, tad, pēc Paegles domām, tas ir ļoti neobjektīvi. "Tad nav saprotams, kādi ir bijuši argumenti, lai uzliktu ierobežojumus sniegt pakalpojumu kādai investīciju bankai no malas," teica Paegle, kurš uzskata, ka šāda darījuma organizācija būtu interesanta arī lielām, labu starptautisku reputāciju guvušām investīciju bankām.
Savukārt Finasta Asset Management valdes loceklis Andrejs Martinovs gan tajā nesaskatīja būtiskas problēmas, ja vien konkursa rīkotājs ir pārliecināts, ka iepriekšējā sadarbība ir svarīgs priekšnosacījums, lai konsultants varētu pildīt savus uzdevumus. "Taču parasti, jo plašāks ir aicināto loks, jo lielāka ir konkurence un labāki piedāvājumi," piebilda Martinovs, kura pārstāvētā kompānija par šādu konkursu nemaz nav zinājusi.
Paegle sprieda, ka par vismaz 300 miljonu latu vērto portfeli komisija no darījuma, ko saņems konsultants, veidos pāris procentus - līdz 3,5%. "Tā ir pietiekami normāla summa, lai darījumā būtu ieinteresētas piedalīties arī lielākās pasaules investīciju bankas. Man nav nekas pret SEB Enskilda, bet jautājums ir, kā konkrētais pretendents ir izvēlēts un vai ir bijuši ierobežojumi, lai konkursā piedalītos arī citas investīciju bankas," sacīja investīciju baņķieris.
Taujāts par to, vai SEB bankai, tās grupas uzņēmumam konsultējot Hipotēku bankas komercportfeļa pārdošanu, varētu būt kādas priekšrocības, ja tā gribēs iegādāties portfeli, Paegle norādīja, ka šajā ziņā ir stingri definētas robežas un formāli tam nevajadzētu nozīmēt, ka informācija par darījuma detaļām ārpuskārtas varētu būt pieejama bankai.
Vienlaikus Paegle atgādināja gadu vecu notikumu Igaunijā, kur no darba tika atlaists kāds SEB analītiķis, jo viņš bija pārkāpis "insider trading" jeb iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas noteikumus un par plānoto darījumu stāstījis saviem draugiem, rosinot viņus iegādāties kompānijas akcijas. Paegles skatījumā, tas liecina, ka, lai arī formāli SEB Enskilda ir labi nostādīti principi, nekad nevar izslēgt atsevišķu indivīdu riskus, kuri var nopludināt konfidenciālu informāciju.
Komercdarbības un finanšu pētniecības aģentūras direktors, bijušais Latvijas Krājbankas prezidents Andris Nātriņš uzskata, ka šādam pārdošanas darījumam valstij konsultants ir jāpiesaista konkursa veidā, nodrošinot, lai nav iesaistītas tās puses, kuru saistītie uzņēmumi varētu būt ieinteresēti aktīvu iegādē.
Nātriņš gan atzīst, ka starptautisko kompāniju dalība šajā konkursā nemaz nav obligāta, jo konsultanta uzdevums nemaz neesot tik sarežģīts.
"Visticamāk, ka šo aktīvu potenciālie īpašnieki darbojas tepat, Latvijas finanšu tirgū, un nav jāveic globāla mēroga darbības, lai atrastu jaunos īpašniekus," pamatoja Nātriņš, kura vērtējumā, šo uzdevumu kvalitīvi spētu veikt arī Latvijā strādājošās investīciju bankas.
Interese par Hipotēku bankas komercaktīviem, viņaprāt, būtu visām Latvijas tirgū strādājošajām universālajām bankām, tāpēc īpaši svarīgi esot izslēgt jebkādas iespējamās konsultanta saistības ar ieinteresētajām pusēm.
Paegle atturējās vērtēt, cik valsts varētu saņemt par Hipotēku bankas komercportfeļa pārdošanu. Neesot zināms ne tas, kas tad īsti ir šajā portfelī, ne - cik lielu īpatsvaru tajā veido problemātiskie aktīvi. Turklāt galvenais jautājums darījuma cenas noteikšanā būšot aktīvu pelnītspēja nākotnē, ko, nezinot portfeļa saturu, nevarot noteikt.
Savukārt interese par Hipotēku bankas portfeli varētu būt pieklājīga, jo šogad tirgū jau esot vērojama samērā liela aktivitāte. "Esam sasnieguši vismaz to punktu, kad neesam slikto ziņu galvgalī, bet tieši otrādi - citi ir pārņēmuši mūsu "pirmo" vietu," piebilda Paegle, norādot, ka portfeļa pārdošanas veiksmi noteiks tas, kāda būs investoru uzticība Latvijas ekonomikai un pirktspējai.
Martinovs atzina, ka ir grūti teikt, vai interese par Hipotēku bankas aktīviem būs liela vai maza, taču tā noteikti būšot adekvāta, ņemot vērā banku biznesa lielo dalībnieku skaitu. Viņaprāt, interese par tiem varētu būt jebkuram tirgus dalībniekam.
Jau ziņots, ka darbā pie Hipotēku bankas restrukturizācijas tiek plānota bankas komercaktīvu daļas pārdošana, iepriekš žurnālistiem apliecināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V). Premjers atzina, ka pārdošanā tiks piesaistīts konsultants, un tā uzdevums būs pārdošanas stratēģijas sagatavošana. Iespējams, valdība par šo jautājumu varētu lemt jau 17.maija sēdē.
Hipotēku bankas komercportfeļa liktenis ir bijis viens no galvenajiem diskusiju jautājumiem bankas pārveides procesā par attīstības banku līdz 2013.gadam, jo līdz tam laikam bankas komercportfelis ir jāsamazina līdz minimumam.
Saskaņā ar Hipotēku bankas iepriekš ziņoto tās komercaizdevumu portfelis 2010.gada 31.decembrī bija 349,7 miljoni latu jeb 59% no bankas kopējā 594,2 miljonus latu lielā kredītportfeļa.
Hipotēku bankas pārveides mērķis ir izveidot attīstības institūciju valsts atbalsta programmu īstenošanai, maksimāli efektīvi izmantojot Hipotēku bankas infrastruktūru, intelektuālo un finansiālo potenciālu, veicot bankas pārveidi valstij izdevīgā veidā un vienlaicīgi nodrošinot valsts atbalsta programmu realizācijas nepārtrauktību.
Hipotēku banka dibināta 1993.gadā kā valsts komercbanka. Bankas prioritāte ir atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmējiem un ekonomiskās aktivitātes veicināšana visos Latvijas reģionos. Hipotēku bankas koncernā darbojas meitasuzņēmumi Hipolīzings, Hipo fondi, HipoNIA un Riska investīciju sabiedrība.
Saskaņā ar Latvijas Komercbanku asociācijas datiem Hipotēku bankas tirgus daļa banku sektora kopējos aktīvos pagājušā gada nogalē bijusi 3,7%, ierindojot banku 8.vietā starp 29 bankām.
(pildināta ar Andra Nātriņa komentāru)