Organizatori norāda, ka protestu atbalsta un pret šiem grozījumiem iestājas arī daudzi sabiedrībā pazīstami cilvēki – Juris Šteinbergs, Jānis Šipkēvics, Valdis Melderis, Andris Freidenfelds, Elita Veidemane, Valdis Lūriņš, Igo Fomins, Mārtiņš Freimanis, Linda Leen, Aivars Borovkovs, Lato Lapsa, Kārlis Lācis, Elita Mīlgrāve, Aija Andrejeva (Aiša), Aigars Krēsla, Normunds Bērzs un citi, kā arī Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome un Vides konsultatīvā padome, kas apvieno 20 vides un citu nozaru sabiedriskās organizācijas. M. Freimanis arī ierunājis audioreklāmu, kur nosoda plānotās izmaiņas un aicina ierasties uz piketu.
Tikmēr Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padome atbalsta kaušanas metožu dažādošanu, jo tas nepieciešams ražotāju interesēm, uzsvērusi organizācija, kas pārstāv vairāk nekā 10 000 lauksaimnieku Latvijā.
„Dzīvnieku kaušana vispār pēc būtības nav humāna. Dzīvniekus audzē pārtikai, nokauj un apēd vai arī ļauj viņiem nomirt dabīgā nāvē un aprok, tad tā ir humāna attieksme. Es izprotu tos, kas cīnās pret šiem grozījumiem, bet neticu, ka visi šie cilvēki ir veģetārieši. Ir jāsaprot, ka mums ir jāizmanto visas iespējas, lai veicinātu eksportu un palīdzētu Latvijai ātrāk pārvarēt krīzi. Es vēlos norādīt, ka pieņemot šos grozījumus tiks izmantotas tādas kaušanas metodes, kas ir atļautas citās ES valstīs un tiek uzskatītas par humānām,” komentējis LOSP valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Lietuvā un Igaunijā šāda kaušana jau sen ir akceptēta, nu ir pienākusi Latvijas kārta izlemt šo jautājumu, viņš uzsver.
LOSP aprēķini liecina - ja Saeima atbalstīs šos grozījumus likumā, tad gaļas ražotājiem un lopu audzētājiem saražoto produkciju būs iespējas eksportēt uz Skandināviju ap 1000 tonnām mēnesī. Savukārt, ja, iesaistoties dzīvnieku aizstāvju organizācijām, grozījumi netiks pieņemti, tad zaudētāji būs lauksaimnieki – ražotāji, jo tiks bremzēts gaļas eksporta tirgus un pārstrādes uzņēmumu darbinieki, kuri var zaudēt savas darba vietas. “Kopumā tas nozīmē, neieņemtu naudu valsts budžetā un palielinājumu sociālajās izmaksās,” norādījusi LOSP valdes priekšsēdētāja vietniece Ārija Jerumane.
Jau vēstīts, ka Saeima 2009.gada 10.septembrī pirmajā lasījumā steidzamības kārtībā pieņēma grozījumus Dzīvnieku aizsardzības likumā, kas paredz Latvijā atļaut lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanu saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm - rīkles pārgriešana ar ļoti asu nazi, pēc tam ļaujot dzīvniekam noasiņot. Šobrīd likumdošana pieļauj lauksaimniecības dzīvnieku kaušanu to vispirms apdullinot.
Dzīvnieku aizsardzības organizācijas uzskata, ka pašreizējā „Dzīvnieku aizsardzības likumā” atspoguļojas Latvijas līdzšinējā tiesiskā kultūra un vēsturiskās tradīcijas dzīvības aizsardzībā un cietsirdības novēršanā, un sabiedrības izpratne par vērtībām. Latvija līdz šim varēja lepoties ar to, ka ir valsts, kur likums aizliedz izmantot un nogalināt dzīvniekus reliģiskajos rituālos, uzsvēruši dzīvnieku aizstāvji. Dzīvnieku aizsardzības ētikas padome protestē arī pret veidu, kādā šie grozījumi tapa - steigā un slepenībā, vienojoties atsevišķiem politiķiem un uzņēmējiem viena uzņēmēja interesēs, apejot tiesību aktos noteikto normatīvo aktu sagatavošanas un saskaņošanas kārtību.
Steidzamību Zemkopības ministrijas pārstāvji iepriekš skaidroja ar
nepieciešamību atbalstīt Latvijas uzņēmējus, kas esot iecerējuši
reliģiskos rituālos kauto lopu gaļu eksportēt uz ārvalstīm, kā arī
kopumā veicināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju ES dalībvalstu vidū. Runa ir par diviem uzņēmumiem, kas sadarbojas gaļas
eksportēšanā uz Zviedriju musulmaņu kopienai — ja Saeimas pretimnākšana
nenotiktu šonedēļ, bizness pajuktu. ZM vakar publiskoja arī iecerētās izmaiņas normatīvajos aktos, kas noteiks, kā konkrēti jānotiek kaušanai.
(papildināta 3. - 5. rindkopai)