I.Bičkovičs pauda gandarījumu, ka Saeima viņam ir uzticējusies, līdz ar uzticoties arī AT plēnumam, kurā viņš tika izvirzīts šim amatam. I.Bičkovičs nekomentēja kritiku, kas izskanēja debatēs no Saeimas tribīnes, jo runātais nekādus pārsteigumus viņam neesot sagādājis, viss publiskajā telpā esot izskanējis jau iepriekš. Tomēr deputātes Ilmas Čepānes (JL) pausto, kas attiecas uz viņa paternitātes prāvu, viņš nodēvēja par absolūti kļūdainu informāciju. “Bičkovičam nekad neviena tiesa nav mēģinājusi apstrīdēt paternitāti,” sacīja jaunais AT priekšsēdētājs.
I.Bičkovičs apšaubīja vai turpmāk varēs darboties Latvijas Tiesnešu biedrības prezidenta amatā, tāpēc nākamajā valdes sēdē viņš kolēģus aicinās domāt par nākamo biedrības prezidenta kandidātu. Tiesnešu biedrības pilnsapulce paredzēta novembrī.
Prognozēt
Bičkoviča apstiprināšanu varēja jau iepriekš, jo viņu atbalstīja
lielākās Saeimas frakcijas — Tautas partija (TP) un Zaļo un Zemnieku
savienība (ZZS), kā arī opozīcijā esošais Saskaņas centrs (SC),
kuriem kopā ir 55 deputātu balsis. Kā pamatargumentu tās minēja to, ka
I.Bičkoviču šim amatam virzīja paši tiesneši. Divās pārējās koalīcijas
partijās Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš bija noteikts brīvais balsojums.
Opozīcija, izņemot minēto SC, pirms balsojuma uzstājās pret I.Bičkoviča apstiprināšanu. Deputāte Solvita Āboltiņa (JL) norādīja uz sabiedrības zemo uzticību tiesām, divu tiesnešu notiesāšanu kukuļošanā, kā arī grāmatā Tiesāšanās kā ķēķis minētajām problēmām tiesu sistēmā. Tādēļ kandidātu, kas izteicies, ka "sistēma ir stabila, tikai viņu neaiztieciet," JL nevar
atbalstīt, norādīja deputāte. "Mums ir jālemj par vienu no šīs sistēmas
amatpersonām, kas ir tiesu sistēmas simbols," uzsvēra S.Āboltiņa.
Deputāts Juris Dobelis (TB/LNNK), kurš bija vienīgais
runātājs no koalīcijas partijām, norādīja, ka I.Bičkovičs AT strādā no
1992.gada un no 1996.gada viņš ieņem Krimināllietu tiesas palātas
priekšsēdētāja krēslu. "Un arī Āboltiņas laikā [kad viņa vadīja
Tieslietu ministriju] Bičkovičs bija priekšsēdētājs," sacīja J.Dobelis,
piebilstot, ka "tagad nezin, kas noticis pa šo laiku?", kādēļ
I.Bičkovičs nav apstiprināms.
Diena jau rakstīja, ka
bažas par I.Bičkoviča atbilstību šim augstajam amatam radās galvenokārt
dēļ viņa iespējamām saiknēm ar kādreizējo Valsts drošības komiteju
(VDK). Viņa iespējamo sadarbību ar čeku deviņdesmito gadu vidū
pārbaudīja prokuratūra un pēc tam tiesa konstatēja, ka tāda nav
notikusi. Totalitāro seku dokumentēšanas centra (TSDC) direktors
Indulis Zālīte Dienai gan norādīja, ka "ar tiem dokumentiem,
kas ir Latvijā, sadarbību nav iespējams pierādīt." Centra rīcībā ir VDK
kartotēka par 80.gadiem ar 4500 aģentu personas datiem, kaut gan
zināms, ka no 1953. līdz 1991.gadam ar VDK sadarbojās ap 24 000 cilvēku.
Vairākkārt
izskanējušas arī aizdomas, ka I.Bičkoviča Latvijas pilsonības likumība
varētu būt apšaubāma, ko viņš pats gan ir noliedzis. Jau ziņojām, ka Naturalizācijas pārvaldē (NP) ir saņemts kādas privātpersonas
iesniegums, kurā lūgts pārbaudīt I.Bičkoviča, kā arī viņa mātes pilsonības likumību, apstiprināja NP preses sekretāre
Līga Lukšo. «Uzsāksim pārbaudes lietu, lai pārbaudītu iesniegumā
norādītos faktus,» pauda L.Lukšo, skaidrojot, ka NP jāpārbauda jebkurš,
pat anonīms iesniegums, kurā paustas aizdomas par kādai personai
piešķirtās Latvijas Republikas pilsonības likumību. L.Lukšo atturējās
minēt, cik ilga varētu būt pārbaude — katrā ziņā tas neesot nedēļas
laikā atrisināms jautājums.
Savukārt daļa
aptaujāto kā viņa trūkumu min konservatīvismu.
Līdz ar šo balsojumu I.Bičkovičs stājies AT priekšsēdētāja Andra Guļāna vietā, kurš darbu beigs 13.jūnijā.
(papildināta ar Bičkoviča komentāru - 2. un 3.rindkopu)