Saeimas deputāts Dzintars Rasnačs (TB/LNNK) Diena.lv informēja, ka ar frakcijas atbalstu izmantos Satversmē noteikto iespēju savākt 34 deputātu parakstus, lai šīs izmaiņas varētu nodot tautas nobalsošanai. Šāds dokuments jau topot. Viņš, pirms galīgā balsojuma uzrunājot deputātus, atkārtoti pauda viedokli, ka grozījumu pieņemšana ir kļūmīgs solis.
Iepriekš priekšlikumus par nepieciešamību atvieglot uzturēšanās atļauju iegūšanu ārvalstu investoriem izteikušas Rīgas domes amatpersonas - mērs Nils Ušakovs (SC) un vicemērs Ainārs Šlesers (LPP/LC), tāpat to atbalstījis uzņēmējs Edgars Šīns.
Debatēs par uzturēšanās atļauju piešķiršanu personām, kas Latvijā ieguldījušas 25 000 latu un radījušas vismaz piecas darba vietas, neatkarīgais deputāts V.Lācis sacīja, ka tas ir ļoti zems slieksnis un arābu valstu bagātajiem cilvēkiem nebūšot grūti samaksāt šādu summu. Dz.Ābiķis savukārt uzskata, ka arī noziedzīgās pasaules pārstāvjiem nebūtu problēmas tādu naudu ieguldīt. Dz.Rasnačs to nodēvēja par maigo okupāciju, jo runa faktiski ir par Krievijas ietekmes palielināšanu Latvijā, mēģinājumiem pārņemt nekustamā īpašuma tirgu un arī banku sektoru.
Savukārt kreisās opozīcijas pārstāvji Boriss Cilēvičs (SC) un Juris Sokolovskis (PCTVL) uzsvēra šī jautājuma saimniecisko raksturu, jo runa esot par investīciju piesaistīšanu un jaunu darba vietu radīšanu.
"Latvija nav tā valsts, pie kuras robežas stāv ārvalstnieku rindas, kas sapņo šeit ieceļot un dzīvot. Latvija ir tā valsts, kur lidostā stāv rindā latvieši, lai pamestu šo valsti. Tāda ir mūsu rūgtā realitāte. (…) Jebkuri līdzekļi, kas varētu palīdzēt radīt darba vietas, mums jāatbalsta. Tā ir rūgtā realitāte. Viss pārējais ir histērija un kompleksi. Žēl valsti, kuras likumdevēji turpina dzīvot pagātnē," debatēs sacīja B.Cilēvičs.
Ingmārs Līdaka (ZZS) atbalstot investīciju piesaisti, tomēr pieļāva, ka tas varētu izskatīties pēc nekustamā īpašuma kompāniju glābšanas plāna, taču, viņaprāt, Latvijas zemei un īpašumiem ir jāpieder Latvijas iedzīvotājiem. Viņš arī uzsvēra, ka šis nav vienīgais veids, kā Latvijā nodarboties ar uzņēmējdarbību un investēt valstī.
"Man pirksts sliecas balsot par investīciju piesaisti – 25 000 un 10 000 nomaksātiem nodokļiem ik gadu un jaunām darba vietām. Kaut gan man šķiet, ka esam pieticīgi un ārkārtīgi lēti gribam tirgot uzturēšanās atļaujas. Īpašumu punkts izskatās pēc klajas nekustamā īpašumu kompāniju glābšanas. Iestrēgusi ir eksluzīvo īpašumu pārdošana. Tad piedāvāsim summu miljons, piemēram, Allai Borisovnai Pugačovai, lai saņem uzturēšanās atļauju līdz mūža galam, bet ne jau par 100 000."
Jānis Lagzdiņš (TP) aicināja kolēģus, kas uzstājas ar patriotiskām runām, nākt klajā ar priekšlikumiem, ko darīt, lai tūkstošiem latviešu ar ģimenēm neatstātu valsti un nedotos strādāt uz ārzemēm, kas, viņaprāt, ir daudz lielāks drauds.
Diskutējot par ierosinājumu termiņuzturēšanās atļaujas saņemt arī investoriem, kas iegādājušies vai kam pieder Latvijā nekustamais īpašums ar noteiktu kadastrālo vērtību, LPP/LC pārstāvis Andris Bērziņš pauda viedokli, ka priekšlikums ir vērsts uz nekustamā īpašuma tirgus atdzīvināšanu, jo tagad nekustamā īpašuma tirgus stagnē, un, jo vairāk tas stagnēs, jo vairāk cilvēki brauks prom no Latvijas. Ja izdotos atdzīvināt nekustamā īpašuma tirgu, tad atdzīvotos arī celtniecība, pieaugtu apgrozījums un rastos jaunas darbavietas, kas ir šī priekšlikuma mērķis, apgalvoja deputāts.
Šo priekšlikumu atbalstīja 46 deputāti – SC, LPP/LC, TP, PCTVL pārstāvji, kā arī viens no ZZS - Vilnis-Edvīns Bresis. Pret bija JL, ZZS, TB/LNNK, PS pārstāvji, A.Štokenbergs un Dz.Ābiķis no Sabiedrības citai politikai (SCP). Viens - TP pārstāvis Raimonds Pauls - atturējās, bet nebalsoja V.Lācis, tāpat arī Andrejs Klementjevs un Ivans Klementjevs no SC.
Saeimas lēmums paredz, ka grozījumi stāsies spēkā no 1.jūlija.
Saskaņā ar Satversmes 72.pantu, savācot nepieciešamo deputātu parakstu skaitu, Valsts prezidentam uz diviem mēnešiem jāaptur grozījumu izsludināšana, bet par Valsts prezidenta šādā veidā apturētu likumu ir jāizsludina vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšana. Ja paraksti tiek savākti, notiek tautas nobalsošana par vismaz 34 Saeimas deputātu apstrīdētā likuma pieņemšanu. Tautas nobalsošana nenotiek gadījumā, ja Saeima ar trīs ceturtdaļu deputātu balsu vairākumu vēlreiz nobalso par apstrīdētā likuma pieņemšanu.
(papildināta ar viedokļiem)