"Saeima un valdība kļūst par noslēgtu loku un nerēķinās ar apkārtni. Tas arī ir tas, kas atbīda cilvēkus no varas kā savas pārstāvniecības," analizējot aptaujas datus, saka Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ilga Kreituse. Viņasprāt, varas leģitimitāte ir tuvu kritiskajai robežai.
Saeimai pašlaik uzticas tikai 17,1% Latvijas iedzīvotāju. Zemāko uzticības rādītāju (16%) kopš 1996.gada, kad SKDS sāka veidot šādus ikmēneša mērījumus, parlaments ieguva šā gada maijā, bet jūnijā šo iedzīvotāju skaits nedaudz pieauga, sasniedzot 19%. "Lai jūs nemulsina šis pieaugums jūnijā," saka A.Kaktiņš, norādot, ka kopumā vērojama tendence uzticībai kristies.
I.Kreituse kā negatīvu faktoru kritumam min stingru parlamenta sašķelšanos divās daļās – pozīcijā un opozīcijā. "Neatkarīgo no tā, kāds ir opozīcijas ierosinājums, tas tiek noraidīts. Nekas tāds nebija novērojams 5. un 6.Saeimā, kad daudzi opozīcijas priekšlikumi tika atbalstīti," viņa atceras. Kā vēl vienu iemeslu uzticības kritumam jūlijā, I.Kreituse atzīmē Saeimas neveiksmīgo rīcību Satversmes grozījumu sakarā.
Tradicionāli nedaudz augstāki uzticības rādītāji ir Ministru kabinetam, šobrīd valdībai uzticas 23,8% iedzīvotāju. "Cēlonis [augstākiem rādītājiem] šeit ir saistīts ar valdības darba specifiku un lielāku masu mediju uzmanību," uzskata A.Kaktiņš. Žurnālisti daudz interesējas par Ministru kabinetu kopumā, konkrētiem ministriem, viņu padarītajiem darbiem, tādēļ iedzīvotājiem rodas iespaids, ka valdībā "kaut kas notiek". Savukārt "vidējam statistiskajam iedzīvotājam" grūti pamanīt un novērtēt, ko dara parlaments, saka sociologs.
Savukārt I.Kreituse valdības salīdzinoši labākos rādītājus saista ar premjera Ivara Godmaņa tēlu (LPP/LC). "Zināma loma ir Godmaņa kunga nomāktajam vaigam, vēlmei uzņemties atbildību uz sevi," saka I.Kreituse, piebilstot, ka viena premjera tēls iedzīvotājiem ir svarīgāks par kopējo. Ir arī "viens otrs populistisks gājiens", kā satiksmes ministra Aināra Šlesera (LPP/LC) izteikumi par lidostas attīstību, kas uzlabo priekšstatu par valdību. "Taču tie ir īslaicīgi gājieni, lai novērstu uzmanību no problēmām," uzsver profesore.
Tomēr arī attiecībā uz Ministru kabinetu, tāpat kā Saeimu, ir vērojama negatīva tendence, uzticībai kristies. "Valdības lielākais kritiens ir inflācija, sakot, ka tā būs viencipara skaitlis," uzskata I.Kreituse. Turklāt valdības rīcība ekonomisko problēmu kontekstā ir pretēja nepieciešamajai: "Neraugoties uz to, ka valstī izsludināts stingrs taupības režīms, no valdošās elites puses taupība nav novērojama, kaut vai ja skatāmies uz automašīnu iepirkumiem."
A.Kaktiņš norāda, ka sabiedriskās domas veidošanā nevar nenovērtēt mediju lomu parlamenta un valdības veikuma atspoguļojumā: "Vairumam iedzīvotāju nav iespējams no iekšpuses redzēt, kas Saeimā un valdībā notiek, taču lielākai daļai viedoklis ir. Cilvēki par to uzzinājuši no medijiem," piebilst A.Kaktiņš.
Aptaujas par iedzīvotāju uzticēšanos Saeimai un Ministru kabinetam SKDS veic ik mēnesi. Pēdējā aptaujā pēc nejaušas izlases principa tika aptaujāti 1000 Latvijas iedzīvotāji.