Kā uzskata "Hansabankas" eksperts Pēteris Strautiņš, šī prognoze ir "nedaudz optimistiska, bet reāla". Viņš atgādināja, ka "Hansabanka" nākamgad prognozējusi nedaudz lēnāku izaugsmi — par 1,3%.
A.Slakteris arī uzskata, ka valsts pārvaldei jārāda priekšzīme taupīšanā. Viņš atgādināja, ka valsts pārvaldes darbinieku skaitu iecerēts samazināt par 5%, neizslēdzot iespēju, ka šis skaitlis būs lielāks.
Pēc viņa vārdiem, pagaidām konkrētu ministriju vai sekretariātu pastāvēšana neesot apdraudēta, taču taupīt vajadzēšot visiem. Viņš neizslēdz arī atsevišķu ministriju apvienošanu. Ministriju likvidēšana gan neesot mērķis, tomēr, atbildot uz jautājumu par reģionālās ministrijas likteni pēc reģionālās reformas beigām, ministrs atzina, ka daudzas ministrijas ir izveidojušās, citām ministrijām apvienojoties un daloties, un, viņaprāt, Latvijā varētu būt mazāk ministriju.
Nākamgad budžeta ieņēmumi būšot mazāki nekā plānots, bet izdevumi - lielāki. "Skaidrs, ka optimismam ir jāsamazinās, piemēram, attiecībā uz kreditēšanos, lai brauktu ceļojumā uz Ēģipti," teica A.Slakteris.
Diena jau ir rakstījusi, ka iepriekš ministrs jau norādījis, ka salīdzinājumā ar šā gada budžeta grozījumiem ar nākamā gada valsts budžetu gaidāms smagāks darbs un nopietnāka "jostu savilkšana".
Komentējot A.Slaktera teikto, "Hansabankas" eksperts pauž viedokli, ka budžeta deficīts "saprāta robežās" nākamgad, kad gaidāms lēns ekonomikas pieaugums, būtu pieļaujams. Par valsts pārvaldē strādājošo skaita samazināšanu viņš saka — to būtu vajadzējis darīt vēl pirms pāris gadiem, kad Latvija piedzīvoja nopietnu darbaspēka deficītu. Tagad, kad darbaspēka deficīta laiki jau pāri, cilvēkiem, kuri tiks atlaisti, būs grūtāk tikt pie jauna darba. Tomēr viņš uzsver, ka no sociālās apdrošināšanas iemaksām finansēto darbavietu skaits nešaubīgi ir jāsamazina, jo Lietuvā un Igaunijā tas veido mazāk nekā 6% no visiem nodarbinātajiem, bet Latvijā — 8%.
(pievienots "Hansabankas" eksperta komentārs 2. un pēdējā rindkopā)