Jau vēstīts, ka pirmdien šā gada pēdējā valdības sēdē I. Godmanis publiski strostēja ekonomikas ministru Kasparu Gerhardu (TB/LNNK), bet pēc sēdes slēgtās daļas, kur ministri pirmo reizi tika iepazīstināti ar programmu, kurā pausta Latvijas apņemšanās paveikt nepieciešamos darbus un reformas aizdevuma saņemšanai no Starptautiskā Valūtas fonda, labklājības ministre Iveta Purne (ZZS) slaucīja acis, skumja izskatījās arī e-lietu ministre Signe Bāliņa, tāpat valdības sēdi ar skumji satrauktu sejas izteiksmi ātri pameta izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe (ZZS). Arī pārējie Ministru kabineta locekļi bija manāmi samulsuši un izbrīnīti.Socioloģe B. Zepa norāda, ka valdības lēmumu pieņemšanas stils ir pretrunā demokrātijas principiem. “Nevar nepamanīt, ka lēmumi tiek pieņemti vienpersoniski. Tāpēc tie ir nekvalitatīvāki, jo netiek pieņemti konsultējoties un apspriežoties. Godmanis šādi var rīkoties tikai pateicoties “labvēlīgajiem” apstākļiem – viņam nav stipras komandas, viņam nemaz nav iespējas citādāk lēmumus pieņemt. Nav ministru, ar kuriem viņš varētu konsultētiem, ar kuriem varētu apspriesties pirms lēmumu pieņemšanas,” uzskata B. Zepa. Tas, ka publiskajā telpā no koalīcijas partneriem nav dzirdami iebildumi pret I. Godmaņa vadības stilu arī norāda, ka komanda ir vāja, teic socioloģe. “Premjers iedziļinās jautājumos ļoti dziļi un pamatīgi, bet tāpat tas ir viena cilvēka skatījums,” uzsver B. Zepa. Viņa vērš uzmanību uz to, ka arī ministriem ir jāspēj argumentēt savi priekšlikumi. “Jāsecina, ka valsts pārvaldībā esošie politiķi un izpildītāji ir pārāk vāji, lai pieņemtu valstiskus un izsvērtus lēmumus. Tas ir arī iemesls, kāpēc mēs esam tik tālu nonākuši – analīzes nav, pamatojumu nav, argumentu nav, ir tikai lēmums,” teic B. Zepa. Viņa uzskata, ka koalīcijas partiju uzticēšanās Godmanim ir savtīga, jo tādējādi tās pēcāk varēs visu atbildību uzvelt premjeram.
(papildināta ar Valda Birkava viedokli pielikumā)