Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš (TP) izteicis gandarījumu par ST lēmumu. "Esmu gandarīts, ka šodien pasludinātais Satversmes tiesas spriedums, kas ir galīgs un nepārsūdzams, pieliek punktu jebkādām tālākām diskusijām par likuma par Lisabonas līgumu atbilstību Latvijas Republikas Satversmei," norādījis ārlietu ministrs. Vienlaikus M. Riekstiņš pauda cerību, ka tās Eiropas Savienības dalībvalstis, kas šobrīd vēl nav pabeigušas Lisabonas līguma ratifikācijas procesu, to paveiks visdrīzākajā laikā, lai Lisabonas līgums varētu veiksmīgi stāties spēkā.
Savukārt viens no pieteikuma iesniedzējiem Edgars Jansons uzskata, ka ST lēmums ir "pārsteidzošs, izteikti vienpusējs un neatbilstošs tautas interesēm". "Satversmes tiesa ignorēja to, ka līgums ir nedaudz izmainīta Eiropas konstitūcija. Netika ņemti vērā nekādi pieteicēju argumenti, netika norādīti nekādi riski, kas ir šajā līgumā," pārliecināts E. Jansons. Tomēr viņš uzskata, ka savs mērķis ir panākts: "Valsts aparātam nācās iepazīties ar līgumu, ko paši ratificējuši, un tauta sāk interesēties par Lisabonas līguma graujošajām sekām uz Latvijas nākotni."
Pieteikuma iesniedzēji uzskatīja, ka Latvijas tautas suverenitāti ierobežo Lisabonas līgumā paredzētais izstāšanās procedūras regulējums, taču ST uzskata, ka tas nav suverenitātes ierobežojums, jo pastāv regulējums par izstāšanos. Tādējādi Lisabonas līgumā paredzētās dalībvalstu tiesības izstāties no ES negroza Satversmes 2. panta saturu, otrdien atzina tiesa.
Pieteikuma iesniedzēji arī norādīja, ka ES pakāpeniski pārtop par valstisku veidojumu un tikšot izveidota Eiropas tauta. ST atzina, ka Lisabonas līgumā nav tādu normu, kas liecinātu par ES vēlmi pārtapt par valsti, un ES dalībvalstu iedzīvotāji nav prasījuši izmantot savas tiesības uz pašnoteikšanos ES ietvaros.
Atsevišķu kompetenču nodošana ES nav uzskatāma par suverenitātes vājināšanu, bet gan tās izmantošanu, lai sasniegtu ES līgumos noteiktos mērķus, kuri nav pretrunā ar Satversmē nostiprinātām vērtībām un interesēm, atzina tiesa.
Pieteikuma iesniedzēji norādīja, ka sabiedrība neesot pietiekami informēta par Lisabonas līgumu. Tomēr sabiedrības informēšanas par Līgumu procesu nevar vērtēt kā tautas suverenitātes principa pārkāpumu vai iespējamu ierobežojumu, atzina ST.
Savukārt referenduma nerīkošanu par šo jautājumu tiesa pamatoja ar Satversmes 68.panta ceturto daļu, kurā teikts: "Ja to pieprasa vismaz puse Saeimas locekļu, būtiskas izmaiņas nosacījumos par Latvijas dalību Eiropas Savienībā izlemjamas tautas nobalsošanā". Tautas nobalsošana nav obligāta un Saeimas locekļiem ir izvēles tiesības nodot vai nenodot kādu ar Eiropas integrāciju saistītu jautājumu tautas nobalsošanai. Privātpersonas nevar prasīt normatīvajos aktos neregulētas, bet sev vēlamas procedūras radīšanu.
(papildināta ar 3. rindkopu)