Administratīvajā tiesā apstrīdētas normas, kas nosaka, ka pacientam noteiktos gadījumos tiek kompensēti zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumi, bet ne vairāk kā 10 000 latu apmērā 12 mēnešu periodā. Ja paredzamie izdevumi ir lielāki, tiek noteikts kompensācijas limits par vienu zāļu iepakojumu, starpību sedz pacients.
Kā iepriekš pauda I.Salovas advokāts Lauris Liepa, šobrīd MK noteikumos manāma pretruna: tur noteikts, ka zāles kompensējamas visiem pēc vienlīdzības principa, taču 12.nodaļā noteikts ierobežojums — 10 000 Ls gadā vienam pacientam.
Paciente lūdz, lai valsts 100% apmērā kompensē izdevumus par zālēm, šobrīd, kā ziņo LETA, I.Salova saņem kompensāciju 22% apmērā no zāļu vērtības. Starpība esot lielāka par diviem tūkstošiem latu. Prasībā tiesai pamatots, ka pacientei izveidojusies rezistence pret lētākām zālēm, kuru iegādes izdevumi tiek kompensēti pilnā apmērā, tādēļ dārgāko zāļu lietošana esot vienīgā alternatīva. I.Salova lieto zāles Sprycel. Viena tablete maksā 62 latus. Dienā viņai vajag divas, tātad tie ir 124 lati.
ST vērtēja Ministru kabineta noteikto kārtību ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensēšanai, kā arī to atbilstību Satversmes 91.pantam, kas nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā un cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.
ST atzina, ka līdzšinējā zāļu izdevumu kompensēšanas kārtība ir pamatota
un vērsta uz to, lai pēc iespējas efektīvāk izmantotu ierobežotos
resursus un sniegtu palīdzību pēc iespējas vairāk cilvēkiem.
ST atzinusi, ka valsts nevar pilnībā uzņemties atbildību par indivīda iespējām sasniegt visaugstāko veselības līmeni. Arī starptautiskā cilvēktiesību normu piemērošanas prakse neuzliek valstij par pienākumu nodrošināt nepieciešamās zāles ikvienam bez maksas. Zāļu nodrošināšanas pienākuma apjoms ir atkarīgs no valsts rīcībā esošajiem resursiem. Līdzekļu piešķiršana vienai pacientu grupai vienlaikus nozīmē to, ka citai pacientu grupai šie līdzekļi tiek liegti. Tāpēc faktiski ikvienai valstij nākas saskarties ar grūto uzdevumu sadalīt resursus un līdz ar to noteikt, kam, kādos apstākļos un kāda veida ārstēšana tiks apmaksāta, teikts tiesas spriedumā.
(papildināts viss teksts)