Finanšu ministrija gan uzsver - šobrīd notiek koncentrēšanās uz budžetu kopumā, ne atsevišķiem tā rādītājiem, bet gan uz parakstītās vienošanās izpildi kopumā, skaidro ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis. "Šobrīd koncentrēšanās ir uz pasākumiem, lai izpildītu vienošanās uzņemtajās saistībās," teic A. Jarockis.
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktore Diāna Krampe aģentūrai BNS uzsvēra, ka saskaņā ar šā gada budžeta grozījumiem fiskālais deficīts šogad plānots ne lielāks kā 10% no IKP pēc Eiropas Nacionālo un reģionālo kontu sistēmas uzskaites metodes jeb ne lielāks kā 12% pēc Starptautiskā Valūtas fonda budžeta deficīta uzskaites metodes.
Krampe piebilda, ka SVF valde atbalstīja papildināto nodomu vēstuli, kurā norādīts šis maksimāli pieļaujamais budžeta deficīta apmērs. Nodomu vēstulē noteikts, ka iespējama atkāpe līdz 1% no IKP apmērā, ja šā gada pēdējā ceturksnī būs nepieciešami papildu līdzekļi sociālās drošības pasākumu nodrošināšanai.
Iepriekš vienošanās paredzēja, ka budžeta deficīts nepārsniegs 5% no iekšzemes kopprodukta. Savukārt premjers Valdis Dombrovskis (JL) vairākkārt uzsvēris, ka budžeta deficīts šogad nepārsniegs 10% no IK. Jāpiebilst, ka starp valdību un SVF pastāvējušas domstarpības par metodiku, kā tiek aprēķināts budžeta deficīts. Arīdzan finanšu ministrs žurnālistiem jūnijā sarunu laikā ar SVF sauca dažādus budžeta deficīta apmērus, norādot, ka pēc Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) metodoloģijas, pēc sliktākā scenārija, deficīts šogad var sasniegt 11,6% no iekšzemes kopprodukta (IK). Pēc pamatscenārija deficīts var veidot apmēram 10% no IK, toreiz sacīja E. Repše.
(papildināta ar 3. un 4. rindkopu)