Tas nozīmē, ka R.Herters varēs turpināt aizstāvēt A.Lemberga likumīgās intereses. Prokuratūra tiesu lūdzu viņu iekļaut liecinieku sarakstā, jo uzskata, ka R.Herters kā finanšu starpnieks bijis saistīts ar ārzonām, kuru patiesā labuma guvējs, iespējams, ir A.Lembergs. Pēc prokuratūras savāktajiem materiāliem, R.Herters ir bijis viens no ārzonas firmas PSC Foundation valdes locekļiem, kuram ir informācija par šīs A.Lemberga apsūdzībā minētas kompānijas, patiesā labuma guvējiem.
Kā informēja, I.Auniņa, tiesas kolēģija prokuratūras lūgumu noraidījusi kā nepamatotu, jo pirmstiesas izmeklēšanas laikā prokuratūrai bijusi iespēja R.Herteru nopratināt un iekļaut uz tiesu izsaucamo liecinieku sarakstā. Prokuratūra šo iespēju nav izmantojusi. Savukārt tagad, kad R.Herters jau uzņēmies A.Lemberga aizstāvību, viņa nopratināšana vairs nav iespējama, jo nav izslēdzams, ka A.Lembergs viņam uzticējis kādu konfidenciālu informāciju, tāpēc tiesa nevar viņu pratināt kā liecinieku.
Tiesas kolēģija arī norādījusi, kā tās rīcībā nav faktu, kas liecinātu, ka R.Herters izdarījis nelikumīgas darbības A.Lemberga interesēs, sniedzot viņam juridiskus pakalpojumus, vai ar savu darbību veicinājis klienta nelikumīgu nodarījumu.
Tiesa lietu turpinās skatīt trešdien. Uz tiesneša jautājumu, vai trešdien varēs sākties lietas iztiesāšana pēc būtības, apsūdzēto aizstāvji norādījuši, ka nē, jo vēl nav paguvuši iepazīties ar visiem papildus materiāliem. Turklāt bijis noprotams, ka gaidāmi vēl jauni lūgumi.
Pēc aģentūras Leta ziņotā, par sevišķi smagiem noziegumiem apsūdzētā Ventspils mēra aizstāvji šodien tiesā ar neskaitāmiem argumentiem mēģinājuši pārliecināt tiesu noraidīt prokuratūras pieteikto lūgumu liecinieka statusā nopratināt arī R.Herteru. Galvenais aizstāvju arguments - advokāts, kāds tagad A.Lembergam ir R.Herters nevar liecināt pret klientu.
Plaši un emocionāli tiesā pirmdien uzstājies arī A.Lembergs, kurš pat pacēlis balsi pret valsts apsūdzības uzturētājiem, vaicājot prokuroram, kā viņš vispār var ieņemt tādu amatu. Par to, pēc tiesā klātesošo Dienai atzītā, Ventspils mērs izpelnījies tiesneša Borisa Geimana brīdinājumu.
Advokāte Irina Kauke, pēc Leta ziņotā, uzsvērusi, ka līdz pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai prokuratūra R.Herteru nebija iekļāvusi tiesā nopratināmo liecinieku sarakstā, tādējādi secināms, ka valsts apsūdzībai nebija nepieciešams šāds liecinieks. Taču tagad A.Lembergs R.Herteram varbūt jau ir uzticējis savus noslēpumus, līdz ar to viņa pratināšana, pēc I.Kaukes domām, nebūtu pieļaujama. «Advokātu nevar pratināt par apstākļiem, kas viņam ir kļuvuši zināmi, realizējot aizstāvību» uzsvēra I.Kauke.
Arī pats R.Herters tiesā uzsvēris, ka liecinot viņam būtu jāsniedz informācija par apstākļiem, kurus viņš uzzinājis, realizējot aizstāvību A.Lembergam, tādējādi, iespējams, viņam būtu jāliecina pret savu klientu, kas, piemēram, pēc Šveices normatīvajiem aktiem, noteikti nebūtu pieļaujami. Ja R.Herteram būtu jāliecina pret savu klientu, pēc viņa domām, tiktu pārkāpta Eiropas Cilvēktiesību konvencija.
Uz cilvēktiesībām gan Latvijas, gan starptautiskā mērogā šodien
tiesā plaši atsaucās arī apsūdzētais A.Lembergs. Viņam gan neesot
pārsteigums, ka prokuratūra lūgusi pratināt Herteru, jo Ventspils
mērs joprojām uzskata, ka šis kriminālprocess ir pilnībā
safabricēts.
Apsūdzētais, kā ziņo Leta, uzsvēris, ka valsts apsūdzības
pārstāvjiem tāds jēdziens kā cilvēktiesības esot svešs. «Diemžēl
manā valstī cilvēktiesības netiek atzītas,» sacījis A.Lembergs.
Diena rakstīja, ka R.Hertera tiesības aizstāvēt A.Lembergu gan ir strīdīgas. Kaut arī grozītais profesiju likums ir pamats, lai atzītu R.Hertera darbošanos Latvijā, Kriminālprocesa likums neparedz, ka aizstāvību Latvijā var nodrošināt Šveices pilsoņi. Arī Advokatūras likums nenosaka, ka Šveices advokāti var būt advokāti arī Latvijā.
Šveicē ir reģistrētas vairākas ārzonas, kuras tiek saistītas ar A.Lemberga ietekmi.