Sēdes laikā par grozījumiem iestājās Ģenerālprokuratūras, kā arī Augstākās tiesas (AT) pārstāvji. AT senatore Valda Eilande uzsvēra, ka pagaidām šī norma ir pārāk plaši tulkota, jo grozījumos runa ir pret pašiem kriminālprocesa materiāliem, nevis pret to saturu. Viņa skaidroja, ka ir jāsaprot, kas ir svarīgāks - objektīva sprieduma sagaidīšana vai "plašas sabiedrības intereses jeb zinātkāres apmierināšana". Turklāt šādas informācijas publicēšana var iespaidot lieciniekus pirms tiesas sēdes.
Tiesībsarga biroja pārstāvji atzina, ka nav dzirdējuši pamatotus argumentus, lai varētu atbalstīt likuma grozījumus. Viņi izteicās, ka gadījumā, ja vēlas tiesnesi, kuru nevarētu ietekmēt sabiedrība, tad viņam tiesas procesa laikā būtu jādzīvo slēgtā telpā.
Vēstulē TM Tiesībsarga birojs pauž, ka atbildību par informācijas izpaušanu ir jāuzņemas personai, kura ir informācijas avots, nevis masu informācijas līdzekļiem. "Atbildība par informācijas izpaušanu ir paredzēta Krimināllikumā. Masu informācijas līdzekļi darbojas sabiedrības interesēs un tiem ir jābūt iespējai publicēt informāciju par kriminālprocesa norisi tiesā. Pretējā gadījumā nesamērīgi tiktu ierobežota vārda brīvība un sabiedrības tiesības uz informāciju," teikts vēstulē.
Tāpat neizpratne tiek pausta, kā likumā tiks interpretēts termins „pirmstiesas kriminālprocesā iegūtās ziņas”. Tiesībsargs norāda, ka jebkurām ziņām, kas ir iegūtas pirmstiesas kriminālprocesā, ir jābūt nostiprinātām Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā, līdz ar to tās ir daļa no kriminālprocesa materiāliem. "Tādējādi var rasties pamats bažām, ka nekādas ziņas, kuras varētu būt saistītas ar kriminālprocesu, nedrīkstētu tikt publicētas. Pamatojoties uz to aicinu izvērtēt, vai šāda redakcija nebūs pretrunā sabiedrības interesēm un preses brīvībai," norāda tiesībsargs.
Tā vietā tiesībsargs aicina no likuma svītrot teikumu, kas aizliedz tiesvedības procesa atspoguļojumā tādu materiālu publicēšanu, kuri "pārkāpj nevainīguma prezumpciju.” R. Apsītis uzsver, ka nevainīguma prezumpcija prasa, lai valsts amatpersonas – vispirmām kārtām jau tiesneši, kas izskata attiecīgo lietu, bet arī citas ar valsts varu apveltītas amatpersonas – atturas no publiskiem paziņojumiem, ka apsūdzētais ir vainīgs viņam inkriminētā noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, pirms viņa vaina ir likumīgi nodibināta ar tiesas spriedumu . "Tādējādi ir uzsvērts, ka nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu var konstatēt tikai, ja to paudis valsts varas pārstāvis. Masu informācijas līdzeklī ir tiesības likuma ietvaros publicēt savu viedokli un, ja valsts varas pārstāvis izdara publiskus paziņojumus, ar kuriem tiek pārkāpta nevainīguma prezumpciju, tad viņam jāuzņemas atbildība, nevis žurnālistam, kurš šo informāciju publicējis. Masu informācijas līdzekļu darbiniekiem nav pienākuma izvērtēt, vai informācija, kuru tie iegūst no valsts varas pārstāvjiem satur nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu, vai ne," ir pārliecināts R. Apsītis.
TM pārstāve Krimināltiesību departamenta direktore Indra Gratkovska norādīja četras valstis (Anglija, Vācija, Francija, Itālija), kurās kriminālprocesa materiālu publicēšanas gadījumā tiek interpretēta kā necieņa pret tiesu. Tomēr uz jautājumu, vai šī norma iekļauta likumos attiecībā pret presi, viņa nevarēja atbildēt.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sēdes laikā izteicās, ka grozījumus neatbalstīs, lai to nesaistītu ar notiekošo tiesas prāvu pret Venstpils mēru Aivaru Lembergu.
Savukārt Ingrīda Circene (JL) norādīja, ka šobrīd jau likumdošanā ir pietiekamas normas, kurās noteikts, ko drīkst un ko nedrīkst publicēt. Turklāt galīgais nolēmums, līdz kuram grozījumi paredz aizliegt publicēt kriminālprocesa materiālus, var stāties spēkā vairākus gadus pēc kriminālprocesa uzsākšanas, tāpēc I. Circene to uzskata par "mutes aizbāšanu" presei.
Pret balsoja Lācis, Circene, Brigmanis un Ščerbatihs, savukārt atturējās Uldis Briedis (TP), kā arī Leons Līdums (TP). Līdz ar to par priekšlikumu neviens neatbalstīja.
Jau vēstīts, ka prokuratūra vērsusi TM uzmanību uz to, ka medijos tiek publiskoti kriminālprocesu materiāli, par ko neesot skaidras atbildības. Tāpēc radušies konkrētie grozījumi, kuri arī papildināti ar normu aizliegt publicēt ziņas, kas pārkāpj privātās dzīves neaizskaramību.
(papildināta ar 4.-6. rindkopu)