Premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) preses sekretārs Edgars Vaikulis informēja, ka ministriem dots uzdevums izsvērt to programmu minimumu, no kā noteikti nevar atteikties.
Viņš noliedza iespēju, ka valdība varētu palielināt nākamā gada budžeta deficītu. Valdība neapsver arī iespēju naudu aizņemties ārzemēs, jo “tiksim galā pašu spēkiem”. Pēc E.Vaikuļa teiktā, naudu var aizņemties attīstībai, bet ne ikdienas tēriņiem. Nākamā gada budžeta projektu valdība turpinās skatīt ceturtdien valdības ārkārtas sēdē.
Pirmo reizi valdības vadītājs I.Godmanis paziņojis, ka koalīcijas pārstāvji vienojušies sākt nākamā gada budžeta apspriešanu, pieļaujot, ka tā deficīts varētu būt 1,85%. Tas esot par 0,15% labāks rādītājs, nekā Latvijai 2009.gadā esot prognozējušas starptautiskās finanšu aģentūras.
Premjers arī uzsvēra, ka "tas ir tikai darba skaitlis un budžeta apspriešanas gaitā mēs mēģināsim šo ciparu uzlabot". Koalīcijas pārstāvji arī vienojušies nesamazināt izdevumus, kas saistīti ar ekonomikas stimulēšanas pasākumiem, Eiropas naudas apgūšanu, investīciju projektiem pašvaldībām, norādīja I.Godmanis, jo, tos aiztiekot, "mēs paši savām rokām samazinātu kopproduktu".
Likums par budžeta un finanšu vadību nosaka, ka valdībai Saeimā nākamā gada valsts budžeta projekts jāiesniedz līdz 1.oktobrim, taču šogad tas varētu notikt nedēļu vēlāk. I.Godmanis kā iemeslu minēja finanšu ministra paredzamo uzstāšanos Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules bankas kopējā sapulcē.