Loskutovs, iznākot no valdības sēdes telpas, lēmumu par Veldri komentēja ar vārdiem, “valdība viņam uzticas, es – nē”. Viņš arī pateica, ka šo valdības lēmumu vērtē ar ironiju, tomēr turpmāka rīcība pret Veldres dalību komisijā no viņa puses nesekos.
Viņš arī apliecināja, ka viņam nav pretenziju pret citiem komisijas locekļiem, tostarp pret Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāju Dzintaru Jaundžeikaru (LPP/LC). Jau rakstīts, ka pagājušā gada rudenī, kad toreizējā Aigara Kalvīša (TP) vadītā valdība izveidoja komisiju, Dz. Jaundžeikars izteicās par viņa atbilstību amatam vēl pirms komisijas darbības beigām. Tā dēļ Loskutovs apšaubīja Dz. Jaundžeikara tiesības darboties komisijā.
Veldres neatsaukšanu no komisijas ministru prezidents Ivars Godmanis (LPP/LC) motivēja ar paskaidrojumu, kuru saņēmis no aizsardzības ministra. Tajā Veldre rakstījis, ka “viņam ir saistoši komisijas darba noteikumi”. Vēlāk gan, kad Diena vēlējās iegūt Godmaņa minēto Veldres paskaidrojumu, tas neizdevās - kā skaidroja Ministru kabineta preses sekretārs Aivis Freidenfelds, šāda dokumenta nemaz neesot - Veldres paskaidrojums bijis mutisks un Godmanis vērtēja viņa izplatīto paziņojumu presei.
Līdz ar to valdība neuzskatīja par nepieciešamu viņu atstādināt no darbības komisijā. “Komisija ir uzsākusi darbu un ir pilnīgi neiespējami šo jautājumu atlikt,” pamato Godmanis.
Pēc valdības sēdes V. Veldre pauda uzskatu, ka minētie izteikumi neliecina, ka viņš izpilda kādu politisko pasūtījumu, bet gan kā publiska persona pauž personisko viedokli par nolaidību un naudas zādzībām KNAB, ko nevarot aizliegt.
Ārkārtas sēdē Loskutovs arī aicināja valdību atcelt rīkojumu par pašas komisijas izveidi, jo tas, viņaprāt, ir prettiesisks. Viņš uzskata, ka tajā nav norādīti konkrētie pārkāpumi, pēc kuriem būtu jāvērtē viņa atbilstība amatam. Loskutovs žurnālistiem stāstīja, ka valdība jautājumu par komisijas izveides lēmuma likumību atlika līdz pirmdienas sēdei.
Godmanis pēc sēdes gan norādīja, ka šis jautājums netiks pārskatīts, un viņš nepiekrīt Loskutova apgalvojumam par komisijas izveides lēmuma prettiesiskumu. “Valdībai ir pilnas tiesības kvalificēt – izveidot komisiju vai ne,” žurnālistiem paziņoja premjers. Turklāt, šādā rīkojumā nav jāraksta visi iemesli, kā dēļ ir pamats Loskutova atbilstības izvērtēšanai, pārliecināts premjers. “Ja mēs būtu minējuši iemeslus, Loskutovs sāktu tos apstrīdēt jau no paša sākuma,” uzskata I.Godmanis.
Loskutovs nenoliedza, ka rūpīgi seko procedūrai no juridiskās puses. “Jebkādus šī procesa pārkāpumus es izmantošu kā tiesisku instrumentu savu interešu nodrošināšanai,” teica KNAB priekšnieks.
Savukārt ģenerālprokurors Jānis Maizītis valdības sēdē aicināja pagarināt komisijas darbības termiņu vismaz līdz trešdienai, 18. jūnijam. “Ir nepieciešams ilgāks laiks, lai izvērtētu visu komisijas rīcībā esošo informāciju,” norādīja ģenerālprokurors. Valdība šo lūgumu atbalstīja. Maizītis neizslēdza iespēju, ka arī nākamtrešdien varētu saglabāties nepieciešamība pagarināt komisijas darbības termiņu. Godmanis pieļāva, ka komisijas ziņojumu valdība varētu skatīt gan trešdien, gan arī nākampiektdien.
(papildināta 4. rindkopa)