Viņi salīdzinās un kontrastēs vācu un padomju okupāciju blakusparādības – kolaboracionismu un pretošanos – attiecīgās vēstures pieredzes kontekstā. Īpaša uzmanība tiks veltīta jēdzienu skaidrošanai, metodiskajai pieejai, kā arī kolaboracionisma un pretošanās uztveres pārvērtībai.Okupācijas, kolaboracionisma un pretošanās uztvere Rietumu valstīs vairāk nekā 60 gadu garumā veikto pētījumu un diskusiju dēļ ir mainījusies, bet Eiropas austrumu daļā un arī Latvijā tikai kopš 1991.gada pavērās iespēja publiski runāt par dubulto diktatūras pieredzi. Šī pieredze Rietumos vēl ne tuvu visur nav akceptēta kā pašsaprotama Eiropas XX gadsimta vēstures daļa. «No oficiālās krievu atmiņas kultūras puses tā drīzāk tiek noliegta,» vēsta Gētes institūts.«Lai novērstu šo atmiņu politisku instrumentalizēšanu un līdz ar to jaunu naida sēšanu starp nācijām, nepieciešama visu pušu gatavība dialogam un patiesa vēlme izprast un respektēt pārējo pušu atmiņas,» minēts konferences organizatoru vēstījumā par tās mērķiem.
Konferences pirmajā dienā par kolaborāciju kā īstermiņa un ilgtermiņa fenomenu referēs vācu pētnieks Hanss Lembergs no Mārburgas, savukārt Pētera Šteinbaha tēma būs Kolaborācija kā īstermiņa un ilgtermiņa fenomens.
Interesanta solās būt 27.oktobra konferences otrā sesija, kurā uzstāsies Olivjē Viviorka no Francijas un Pīters Lagrū no Beļģijas, analizējot okupācijas, kolaborācijas un pretošanās kustības Rietumeiropā.
28.oktobris būs veltīts Austrumeiropas un Baltijas vēsturei. Ar referātiem uzstāsies gan Latvijas vēsturnieks Inesis Feldmanis, gan igauņu, ukraiņu un poļu pētnieki.
Vēsturnieku diskusijas noslēgs prominentais vācu profesors, Baltijas vēstures speciālists un Vēsturnieku komisijas loceklis Ervīns Oberlenders.
Konferenci organizē Latvijas Vēsturnieku komisija, Latvijas Okupācijas muzejs, Latvijas Valsts arhīvs un Gētes institūts Rīgā.
(papildināta visa ziņa)