V.Zatlers paziņojumos ir uzsvēris, ka valsts intereses šajā grūtajā situācijā ir primārās, taču kā valdības, tā arī opozīcijas partiju izturēšanās pēdējā laikā liecina, ka politiskajiem spēkiem vairāk rūp pašu liktenis iespējamo pirmstermiņa vēlēšanu kontekstā.
Tautas partija (TP) ir ierosinājusi grozīt Satversmi, lai dotu tai
tiesības pašai sevi atlaist. TP frakcijas priekšsēdis Māris Kučinskis
cer, ka līdz ceturtdienai, kad par iniciatīvas nodošanu komisijām lems
Saeima, izdosies tai iegūt lielāku atbalstu. Pagaidām to ar izpratni
uztver tikai LPP/LC. TP uz sarunām Rīgas pilī, kurā iecerēts izskatīt
arī jaunas valdības veidošanas iespēju, pirmdien ies ar vienu
nosacījumu — lai kaut ko jaunu veidotu, vispirms ir nepieciešams
rīcības plāns, kas izriet no tiem uzdevumiem, kas saistīti ar
tautsaimniecības atdzīvināšanu un vienošanos ar Starptautisko Valūtas
fondu. "Man nav pārliecības, ka visi, kas piedalīsies sarunā, ir gatavi
zem šāda rīcības plāna parakstīties," sacīja M.Kučinskis.
TP frakcijas vadītājs arī uzskata — ja Valsts prezidents šajā situācijā
ir uzņēmies iniciatīvu, tad viņam arī vajadzētu to "novest līdz
risinājumam". Agrāk esot izskanējis, ka prezidents prognozējot ilgas
sarunas, bet, pēc M.Kučinska domām, "mēs tagad nevaram atļauties ilgas
sarunas". Ir iespaids, ka politiskā situācija ir nonākusi zināmā
strupceļā. Valsts prezidenta prasību paketē ir arī aicinājums veidot
plašāku valdību, taču ceļš, kā līdz tai nonākt, nav skaidrs. Galvenais,
kas noteiks sarunu virzību, būs Valsts prezidenta V.Zatlera un premjera
Ivara Godmaņa (LPP/LC) sarunas.
Valdības vadītāja noskaņojums pirms došanās darba vizītē un arī no tās
sūtītajos paziņojumos liecināja, ka viņš ir apņēmības pilns turpināt
pildīt valdības uzdevumus un negatavojas atkāpties. Šķiet, I.Godmaņa
demisija ir iespējama tikai tad, ja Valsts prezidents V.Zatlers viņam
palūdz atkāpties. Taču riskanta šķiet iespēja, ka abas augstās
amatpersonas sarunā, ka I.Godmanis varētu atkāpties un tad atkārtoti
saņemt uzaicinājumu veidot valdību, jo koalīcijas partiju pārstāvji
uzskata — demisija ir iespējama tikai tad, ja ir visu partiju
vienošanās par plašākas koalīcijas izveidi. Sarunas par tādu vienošanos
kādam ir jāvada, kam teorētiski būtu jābūt aicinātajam premjera
kandidātam. Turklāt opozīcija un ZZS vēlas redzēt citu premjeru.
Pirmdienas rītā LNT raidījumā 900 sekundes V. Zatlers uzsvēra, ka šobrīd par valdības demisiju nav runa. "Būsim
korekti - mums ir valdība, mums ir valdības vadītājs, kurš nav
demisionējis, kuram nav izteikti neuzticība. Mums ir Ivara Godmaņa
Ministru kabinets. Tāds mums šobrīd ir un ar tādu mēs šobrīd strādājam," teica V. Zatlers. Intervijā viņš pauda lielu uzticību I. Godmanim, sakot, ka būtu labi, ja valdībā būtu desmit Ivari Godmaņi. "Visideālāk būtu, ja mums būtu desmit Godmaņi un visi būtu valdībā. Ar
savām darba spējām, ar savu izpratni," pašreizējo premjeru lielīja V. Zatlers.
Vienošanos par jaunas valdības veidošanu varētu apgrūtināt arī
koalīcijas un labējās opozīcijas savstarpējā neuzticēšanās. Opozīcijas
partijas nevēlas tikt apspēlētas un uzstāda augstas prasības, piemēram,
kuri ministri nedrīkstētu būt valdībā un kurus amatus vēlētos ieņemt.
Savukārt valdības partiju nostāja neliecina par gatavību kaut ko mainīt
savā politikā, par ko liecina arī TP vecbiedra Gundara Bērziņa
intervija sestdien Neatkarīgajā Rīta Avīzē. Tā vietā, lai izvērtētu
partijas pieļautās kļūdas un iespējas tās labot, TP pārstāvis brīdina
Valsts prezidentu par iespēju zaudēt amatu — arī tas var atsaukties uz
attieksmi pret TP, jo prezidents daļā sabiedrības tiek uztverts kā
pēdējais salmiņš. TP līderis Mareks Segliņš svētdien nebija lasījis šo
interviju un nevarēja to komentēt.
Ir iespaids — kā koalīcija, tā opozīcija tomēr patur prātā, kā viņi
varētu izskatīties vēlētāju acīs iespējamo pirmstermiņa vēlēšanu
kontekstā un novērtē savas rīcības izdevīgumu saistībā ar vēlēšanām.
Valsts prezidents savukārt ir licis saprast, ka līdz 31.martam viņš
neatklās savus plānus attiecībā uz Saeimas atlaišanu, jo prioritāte ir
viņa nosaukto uzdevumu izpilde, kas arī lielā mēra izšķirs viņa lēmumu.
Savukārt šī neziņa var sarežģīt partiju plānus, jo marta otrajā pusē
tām jau būtu jālemj par kandidātu sarakstiem pašvaldību vēlēšanās.
Vismaz Rīgas domes vēlēšanās Jaunais laiks, LPP/LC, Saskaņas centrs,
Pilsoniskā savienība ir plānojuši deleģēt savus līderus. Ja viņi būs
iekļauti pašvaldību vēlēšanu sarakstos, tikpat kā neiespējami viņus pēc
tam deleģēt uz Saeimas vēlēšanām, jo kandidātu sarakstus uz Saeimu var
nākties gatavot drīz pēc vietējām vēlēšanām un jauno domju sanākšanas.
(papildināta ar 5. rindkopu)