Viņš gan ne noliedza, ne apstiprināja Krievijas lēmumus par konkrētu cilvēku iekļaušanu melnajā sarakstā. Uz jautājumu par iespējamiem Krievijas apsvērumiem šāda lēmuma pieņemšanā, Eihenbaums ĀM vārdā par to pauda nožēlu, jo tas liecinot par vēlmi atriebties Latvijai saistībā ar tās šogad pieņemtajiem lēmumiem neļaut iebraukt vairākām personām no Krievija, tostarp konkursa Jaunais vilnis dalībniekiem un citiem.
"Latvija izsaka nožēlu par šādu Krievijas rīcību, jo neredz tai nekādu loģisku pamatojumu, kāpēc tieši šīm personām ir liegta ieceļošana Krievijā. Tas ir katras valsts suverēns lēmums. Acīmredzot, Krievija vienkārši vadījusies pēc savas izpratnes ar motivāciju nepalikt "parādā" Latvijai. Šādu pieeju mēs neuzskatām ne par saprātīgu, ne konstruktīvu," pauda ĀM pārstāvis.
Aģentūra LETA, atsaucoties uz Sab pārstāvi Ivetu Mauru, ziņo, ka Maizītis ir informēts par šo faktu, taču tas netraucēs viņam turpināt veikt SAB direktora darba pienākumus.
Maizīša vadītais SAB savos pēdējos gada pārskatos ir norādījis uz Latvijas drošību apdraudošajām Krievijas interesēm. Pēdējā gada pārskatā SAB tika norādījis, ka Krievijai ir izdevies apvienot aktīvākos Latvijas krievu kopienas pārstāvjus un to aktivitātes lielā mērā ir saskaņotas ar Krievijas ārpolitiskajiem mērķiem. Izveidotais mehānisms, kā saņemt finansējumu no Krievijas, nodrošina prokrievisko organizāciju darbības Latvijā saskaņošanu ar Krievijas interesēm.
Savukārt Hermanis, kurš Krievijas - Ukrainas krīzes sakarā atteica Jaunā Rīgas teātra (JRT) viesizrādes Krievijā un savu iestudējumu Lielajā teātrī Maskavā, intervijā laikrakstam Diena arī skaidroja savu viedokli par Maskavas politiku attiecībā uz kultūras darbiniekiem.
Hermanis piektdien aģentūrai LETA teica, ka viņa rīcībā nav informācijas par iekļaušanu Krievijai nevēlamo personu sarakstā. Hermanis Krievijā neesot bijis aptuveni četrus gadus un arī negrasoties turp doties, tādēļ viņu īpaši neinteresējot, vai viņš ir vai nav iekļauts šādā sarakstā.
Pašlaik starptautiski atzītākais Latvijas režisors pēc Krievijas agresijas Ukrainā šī gada martā atcēla savu piedalīšanos Maskavas Lielā teātra iestudējumā, norādot, ka Krievija ir kļuvusi par "visas starptautiskās sabiedrības slimību".
Hermanis Krievijā ir iestudējis vairākas izrādes. 2010.gadā viņa iestudētā izrāde Šukšina stāsti Krievijas nozīmīgākās teātra balvas Zelta maska pasniegšanas ceremonijā saņēma skates galveno apbalvojumu kā labākā lielās formas dramatiskā izrāde.
Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas deputāts Judins bija galvenais virzītājs šī gada pavasarī pieņemtajiem grozījumiem Krimināllikumā, kas cita starpā noteica kriminālsodu par PSRS vai nacistiskās Vācijas īstenotā genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru vai kara nozieguma pret Latviju rupju noniecināšanu. "Esam lēmuši iekļaut Krimināllikumā tiešu norādi uz varām, kuras noziedzīgi vērsušās pret Latviju un tās iedzīvotājiem, - Padomju Savienību un nacistisko Vāciju," tolaik skaidroja Judins.
Papildināta visa ziņa