Ekonomikas ministrija tiktu Reformu partijai, Finanšu ministrija - Vienotībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - nacionālajai apvienībai Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA), Satiksmes ministrija - Vienotībai un neatkarīgo deputātu grupai, Zemkopības ministrija - Zaļo un zemnieku savienībai.
Tieslietu ministrija tiktu NA, Iekšlietu ministrija - Reformu partijai, Aizsardzības ministrija - Vienotībai, bet Ārlietu ministrija - Zaļo un zemnieku savienībai.
Ir plāns par īpašo uzdevumu ministra Eiropas prezidentūras lietās portfeļa izveidošanu, ko varētu piedāvāt Reformu partijai. Tā nebūtu atsevišķa ministrija, bet uz diviem gadiem tiktu izveidots īpašā ministra amats.
Savukārt Kultūras ministrija paliktu NA pārziņā, Izglītības un zinātnes ministrija - Vienotībai, Labklājības ministrija- Zaļo un zemnieku savienībai, bet Veselības ministrija - Reformu partijai.
Straujuma uzsvēra, ka šis ir viņas izteiktais piedāvājums, par ko partijas savu redzējumu sniegs ceturtdien. Pašlaik par konkrētiem ministru amatu kandidātiem netiekot spriests, izņemot Daci Melbārdi kultūras ministra amatā un Rihardu Kozlovski - iekšlietu ministra amatā.
"Šis ir mans piedāvājums diskusijai, par ko rīt ar partijām runāsim tālāk," teica premjera amata kandidāte, piebilstot, ka šajā ministriju sadalījumā vēl iespējamas izmaiņas.
Par galvenajiem uzdevumiem šai valdībai noteikts turpināt virzīties uz bezdeficīta budžetu un mazināt sociālo nevienlīdzību. Tāpat kā būtiskas jomas izvirzīta izglītība, reģionu politika, kā arī demogrāfija. Kā konkrēti darbi minēta Eiropas fondu nākamā perioda apguves programmas sagatavošana, kā arī darāmās lietas kontekstā ar Zolitūdes traģēdiju, tostarp būvniecības procesa regulējuma pārskatīšana.
Straujuma atzina, ka par lēmumu Ārlietu ministrijas vadību noņemt Reformu partijai un tās ministram Edgaram Rinkēvičam jūtas "diskomfortā", taču to pieprasot politiskā loģika.
Rinkēvičs pagaidām izvēlējies klusēšanas taktiku. Viņš pēc pirmā konsultāciju raunda atteicās portālam Diena.lv vērtēt Straujumas piedāvājumu ministriju sadalei, uzsverot, ka komentārus nesniegs līdz sarunu beigām.
Laikraksts Diena pirms pirmās kopīgās konsultatīvās sanāksmes par valdības deklarāciju un amatu sadali vēstīja, ka ZZS ir noskaņota piekrist sadalījumam, ka no katras ministriju grupas partijām ir pa vienam amatam, un gatavojas deleģēt savu pārstāvi arī uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām, kā pirmo minot Ārlietu ministriju, bet varētu virzīt arī Kārli Seržantu iekšlietu ministra amatam.
Reformu partija pretendēja kā uz Ārlietu, tā uz Iekšlietu ministrijas vadību, bet pēc minētā principa tai abas ministrijas nepienāktos. Valsts prezidents Andris Bērziņš ir aicinājis jaunajā valdībā atstāt iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski, kas nozīmētu, ka postenis jāatstāj ārlietu ministram Rinkēvičam. Tiesa, tad RP paliktu iespēja vadīt Ekonomikas ministriju, bet jau ir izskanējušas partneru rekomendācijas deleģēt amatā nevis tagadējo ministru Danielu Pavļutu, bet ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski, kurš, visticamāk, vairs nevadīs Izglītības un zinātnes ministriju, - tā ir gan NA viena no prioritātēm, gan iekļauta Vienotībai paredzēto posteņu paketē.