Viņa skatījumā pastāv nopietns risks, ka Valda Dombrovska valdības sasniegtais racionālas un sabiedrības interesēs balstītas politikas veidošanā var tikt apdraudēts, portālu Diena.lv informēja ministra pārstāve Daiga Grūbe.
Šis Pavļuta solis saistāms ar premjera amata kandidātes Laimdotas Straujumas (Vienotība) uzskatu, ka valdībā nevar strādāt bezpartejiski ministri. Saskaņā ar Straujumas ceturtdien piedāvāto ministriju sadalījumu Ekonomikas ministrijas vadība pienākas tieši Reformu partijai. Pavļuts iepriekš kritizēts, ka, būdams par būvniecības nozari atbildīgās ministrijas vadītājs, neatkāpās no amata pēc Zolitūdes traģēdijas.
Savukārt kultūras ministres pārstāve Dagnija Grīnfelde portālam Diena.lv sacīja, ka Melbārde jau iepriekš pausto apņemšanos pievienoties Nacionālajai apvienībai (NA) plāno īstenot līdz janvāra beigām.
Pavļuts skaidrojis, ka līdz ar iestāšanos partijā vēlas turpināt iesāktās reformas.
"Veidojot Valda Dombrovska valdību, reformu veikšanai valdības darbā tika pieaicināti arī bezpartejiski ministri, kuriem tika dota iespēja virzīt nepieciešamas reformas, kurām politiķi iepriekš nebija gatavi. Strādājot Ekonomikas ministrijā, esmu īstenojis vairākas visai Latvijas ekonomikai un sabiedrībai nozīmīgas reformas, lai novērstu draudošās sekas subsidētās enerģijas jomā, ātro kredītu nozarē un mazinātu monopolista varu Latvijas dabasgāzes tirgū. Šajā laikā esam ielikuši pamatus tālejošām pārmaiņām Latvijas ekonomikā, piemēram, ieviešot Nacionālo industriālo politiku, valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības reformu, Enerģētikas ilgtermiņa stratēģiju un citas iniciatīvas."
Viņš uzsvēris, ka ir tiecies, lai "visas šīs pārmaiņas nestu labumu Latvijas sabiedrībai un ekonomikai kopumā, nevis atsevišķiem ietekmīgiem indivīdiem vai grupām. Lai īstenotās pārmaiņas nepazustu no politiskās darba kārtības, to turpināšanai ir nepieciešama aktīva politiska darbība un skaidrs politiskais atbalsts. Bezpartejiska ministrs statuss ir bijis produktīvs atsevišķos posmos, taču ilgtermiņā tas liek uzdot jautājumus par attiecīgā ministra politisko mandātu un pilnvarām ietekmēt politikas turpmāko gaitu. Pēdējos divos gados Latvijas politikā ir notikušas būtiskas pozitīvas izmaiņas, taču tās acīmredzami nav neatgriezeniskas".
Iepriekš viņš paudis, ka iestāšanos Reformu partijā saista ar personīgu izšķiršanos par turpmāku darbību politikā ne tikai vienas valdības ietvaros, bet gan ilgākā termiņā. Lēmums par aktīvu iesaistīšanos ir nobriedis ilgākā laika posmā un par pēdējo pamudinājumu tam kalpo veids, kā top jaunā koalīcija un valdība.
"Es nevēlos stāvēt malā neatkarīgi no tā, kāds būs valdības veidošanas procesa iznākums man personīgi. Tādēļ esmu izlēmis iestāties Reformu partijā, lai ar atbilstošu politisku mandātu un bez šaubu ēnas par manu nodomu nopietnību vai ilglaicīgumu varētu piedalīties politiskajā dienaskārtībā un diskusijās, iestājoties par ekonomikas, enerģētikas un citās jomās sākto reformu īstenošanu un nepieļautu, ka Latvijas ekonomikas politikā atgriežas politbiznesa shēmas," paudis Pavļuts.
Savukārt bezpartejiskais satiksmes ministrs Anrijs Matīss patlaban neplāno stāties nevienā partijā, jo viņam būtiskāki šķiet paveiktie un nākamajā valdībā veicamie darbi, biznesa portālam Nozare.lv norādīja ministra padomniece Līga Līce.
Matīss gan atturējies komentēt faktu, ka Straujuma neatbalsta bezpartejisku profesionāļu apstiprināšanu ministra amatā. Viņam svarīgi esot redzēt, vai ir gana liela atsaucība gan politiskajos spēkos, gan nākamā Ministru kabineta sastāvā līdz šim izvirzītajām ministrijas prioritātēm. Piemēram, ļoti būtiski būtu turpināt ceļu sakārtošanas darbus un to joprojām virzīt kā prioritāti.
Jau vēstīts, ka Straujuma, uzklausot koalīciju veidojošās partijas, ir mainījusi ministriju potenciālo sadalījumu topošajā valdībā, partijas par to apspriedīsies līdz pirmdienai.
Atbilstoši šim plānam Vienotība būtu atbildīga par Veselības ministriju, Aizsardzības ministriju, Satiksmes ministriju un Finanšu ministriju; Reformu partija - par Iekšlietu ministriju, Ārlietu ministriju un Ekonomikas ministriju; Nacionālā apvienība - par Kultūras ministriju, Tieslietu ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, bet Zaļo un zemnieku savienība - par Labklājības ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un Zemkopības ministriju.
Papildināts ar satiksmes ministra un kultūras ministres pārstāvju teikto