Rībena atzina, ka no partijas izstāsies, kaut arī viņas vērtības un uzskati, ar kuriem politiķe sāka darbu pirms 12 gadiem, nav mainījušies. Rībena pēc Vienotības pamešanas plāno stāties apvienībā Visu Latvijai! - Tēvzemei un brīvībai/LNNK (NA) un izteikusies, ka ir gandrīz pārliecināta, ka iestāsies nacionālajā apvienībā, kas vairāk atbilstot viņas uzskatiem.
Rībena norādīja, ka atzinīgi vērtē bijušā premjera Valda Dombrovska (Vienotība) valdības darbu grūtajos krīzes gados, taču viņa apzinās, ka patiesībā visu "veiksmes stāsta" smagumu uz saviem pleciem ir iznesusi tā latviešu tautas daļa, kas turas pie vērtībām, kuras mēdz dēvēt par nacionāli konservatīvām, proti, pie "patriotisma un liktenīgas, negrozāmas pienākuma apziņas pret savu ģimeni, tautu, zemi un valsti".
"Stabilitāte ir nevis kāda politiska grupējuma spējā ilgāku laiku noturēties pie varas, bet gan vērtībās, kas ir palikušas nemainīgas kopš Latvijas valsts dibināšanas līdz pat mūsdienām," norādīja Rībena.
Viņa atzina, ka nav viegli pamest partiju, pie kuras šūpuļa pati stāvējusi ar vislabākajām domām un cerībām, tomēr, pēc Rībenas domām, Vienotība cenšas apvienot sevī pārāk plaša idejiskā spektra politiķus.
Kursīte-Pakule vēstulē Vienotībai norādījusi, ka to atstāj, jo partijā dominē šauras grupas viedokļi, kas nav radušies diskusiju rezultātā. Pirms Vienotības izveides Pilsoniskajā saveinība darboties bijis gandarījums, jo partija bijusi atvērta iekšējām diskusijām un tajā nebija lieks ne labais, ne kreisais spārns, kas tikai darīja stiprāku partijas centrisko kodolu.
"Pirmās brīvvalsts divdesmit pastāvēšanas gados Latvijas pilsoņi dzīvoja nesalīdzināmi sliktākos materiālajos apstākļos, bet viņiem bija mērķis, uz ko tiekties - Latvijas valsts garīgā pamata stiprināšana, kas gāja roku rokā ar materiālā pamata stiprināšanu. Garīgā labklājība un valsts garīgā virzība (vērtības, kā valoda, kultūra, patriotisms) manā skatījumā ir tās, kas piedod jēgu valsts ekonomiskajai izaugsmei. Veiksmīga uzņēmējdarbība nevar pastāvēt bez nopietna atbalsta un ieguldījuma zinātnē, kultūrā, izglītībā," paudusi deputāte.
"Ir svarīgi, lai katrs būtu paēdis, taču mūs atšķir no dzīvniekiem tas, ka ar paēšanu vien nepietiek. Ir jābūt tam, ko dēvē par tēvzemes mīlestību. Latviešiem un Latvijas valstij tā pietrūkst, patriotisms ir atstāts novārtā. Latvijas pilsoņu, kas dzīvo Latvijā, paliek arvien mazāk, un šis ir brīdis,kad jāizšķiras, vai tiecība uz labklājību ietvers sevī arī tēvzemes mīlestības un vietas apziņu. Tie ir tikai vārdi, ar kuriem paēdis nebūsi? Ar vārdiem vien nē, bet bez vārdiem un pārdomām, un diskusijām par to, kādēļ ir vajadzīga Latvijas valsts pastāvēšana un stiprināšana, arī nē. Ukrainas piemērs, kad Janukoviča valdīšanas laikā ekonomiskās labklājības virziens tika atrauts no garīgās labklājības un vērtību vektora, ir traģisks un acīmredzams piemērs," klāstījusi Kursīte-Pakule.
Rībena 2002.gadā iestājās Einara Repšes dibinātajā partijā Jaunais laiks un tika ievēlēta 8.Saeimā, taču kļuva par kultūras ministri Repšes valdībā. Pēc šīs valdības demisijas atgriezusies Saeimā un ievēlēta arī 9., 10. un 11.Saeimā.
Savukārt Kursīte-Pakule 2006.gadā kandidēja 9.Saeimas vēlēšanās no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK saraksta. No šīs partijas viņa izstājās 2008.gadā un pievienojās Pilsoniskajai savienībai (PS), no kuras saraksta ievēlēta 10.Saeimā. Vēlāk PS iekļāvās Vienotības sarakstā, no kura ievēlēta arī 11.Saeimā.
Pievienotas 6. līdz 8.rindkopas ar Kursītes-Pakules pausto