Ir divi fakti, kas ir pilnīgi viennozīmīgi. Pirmais: starp Krieviju un Gruziju šobrīd ir karš. Otrais: Krievija nav spējusi izpildīt savu miera uzturētājas misiju. Tā ir beigusies ar neveiksmi. Tā vietā, lai uzturētu mieru, mums šobrīd ir karš. Karo liela valsts ar mazu, un tam var būt ļoti nopietnas sekas gan reģionā, gan visā pasaulē, teica Valsts prezidents.
Uz «Dienas» teikto, ka Pekinā atrodas daudzu valstu vadītāji, kas savstarpēji tiekas, un jautājumu, vai prezidentam ir kāda informācija par sarunām, kurās varētu būt skarta Gruzijas tēma, V.Zatlers atbildēja: «Olimpiskajās spēlēs cenšas politiku neiejaukt. Oficiālajās pieņemšanās par to netiek runāts. Bet katrā ziņā aizkadrā valstu līderi noteikti par to runā. Arī Putins ar Bušu. Rezultāts pagaidām diemžēl nav tāds, par kādu varētu priecāties, jo karadarbība turpinās.»
Jau vēstīts, ka pēdējās dienās ļoti saasinājusies situācija Gruzijā un tās seperātiskajā reģionā Dienvidosetijā, tādēļ šīs valsts prezodents Mihails Saakašvilli nolēmis izsludināt kara stāvokli. Dienvidosetijā, kuras lielāko daļu savā kontrolē piektdien dienas pirmajā pusē pārņēma Gruzijas karaspēks, piektdien dienas otrajā pusē no Krievijā ietilpstošās Ziemeļosetijas tika ievesti aptuveni 150 Krievijas tanki un cita bruņutehnika, kas Dienvidosetijas galvaspilsētā Chinvali iesaitījušies karadarbībā pret Gruzijas spēkiem.
Dienvidosetijas valdības pārstāve Irina Gaglojeva sestdien paziņoja, ka karadarbībā Dienvidosetijā piektdien gājuši bojā aptuveni 1600 cilvēku. Krievijas kara lidmašīnas piektdien bombardēja vairākus militāros objektus Gruzijas teritorijā, nogalinot trīs cilvēkus. Abhāzija un Dienvidosetija 90.gadu sākumā pasludināja neatkarību no Gruzijas, taču tās nav atzinusi neviena pasaules valsts. Maskava atbalsta abu separātisko republiku valdības un ir piešķīrusi Krievijas pilsonību lielākajai daļai to iedzīvotāju.