Soda ieviešana palīdzēs izskaust gadījumus, kad jaunbūvju īpašnieki, izvairoties no nekustamā īpašuma nodokļa nomaksas, gadiem ilgi nereģistrē uzbūvētās mājas, norādīja komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne.
Komisija arī atbalstīja virkni likuma grozījumu, kas paredz bargāk sodīt par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā, portālam Diena.lv skaidroja Saeimas Preses dienestā. Saskaņā ar komisijas atbalstīto priekšlikumu par preces pavadošo dokumentu nenodrošināšanu valsts valodā varēs sodīt arī juridiskās personas.
Par preču realizēšanu, nenodrošinot preču marķējumā, lietošanas instrukcijās, garantijas dokumentos vai tehniskajā pasē ietvertās informācijas pilnīgu un precīzu tulkojumu valsts valodā juridiskajām personām varēs uzlikt naudas sodu no 100 līdz 1000 latiem. Ja pārkāpums izdarīts atkāroti gada laikā, soda apmērs būs no 500 līdz 2000 latu. Šāda sodu politika vērsta uz to, lai uzņēmēji neizmanto situāciju, ka maksāt sodu ir izdevīgāk nekā nodrošināt kvalitatīvu preces pavaddokumentu tulkošanu, norādīja komisijā. Patlaban sods paredzēts vienīgi atbildīgajām personām, un soda apmērs ir no 25 līdz 100 latiem, savukārt par atkārtotu pārkāpumu – no 100 līdz 250 latiem. Soda apmēru atbildīgajām personām paredzēts saglabāt līdzšinējā apmērā.
Deputāti arīdzan atbalstīja priekšlikumus, kas palielina maksimālo sodu par valsts valodas nelietošanu tādā apjomā, kāds nepieciešams profesionālo un amata pienākumu veikšanai. Naudas sods paredzēts amplitūdā no 25 līdz 200 latiem, bet patlaban maksimālā robeža ir 50 lati. Savukārt par atkārtotu pārkāpumu paredzēts naudas sods no 200 līdz 500 latiem līdzšinējo 100 līdz 200 latu vietā.