Par gada spārnotāko teicienu izraudzīts "bojāts horizontālais taimkods"

>>> AICINĀM LASĪTĀJUS: Pievienojiet savus gada vārdus, nevārdus un spārnotos teicienus

Par gada vārdu atzīto "ēnstrādnieku" konkursam iesūtījusi www.jelgavniekiem.lv redakcija, kas šo vārdu itin plaši lietojot publikācijās un tas asociējas ar vārdu savienojumu "ēnu ekonomika", ar ko tam nozīmes ziņā ir radniecība. Žūrija uzsvēra, ka vārds "ēnstrādnieks" ir viegli izprotams un ļoti aktuāls jaunvārds nelegāli nodarbinātas personas apzīmēšanai, turklāt īss, ērts un pēc latviešu valodas īpatnībām pareizi darināts.

Žūrija atzīmēja arī citus nozīmīgus ierosinājumus, it īpaši "virsruna" (kinofilmas ierunājums kādā citā valodā, ja diktora balss skan "pa virsu") un "tērzētava" ("čata" vietā), "paudums" (pateiktais), "pulksteniski un pretpulksteniski", "ābolītis" (apzīmējot "@") un "vārdene" (Janīna Kursīte: precīzāk izsaka neakadēmiskās latviešu valodas krājuma ideju nekā "vārdnīca"), kā arī daudz šīs vārdenes vārdus - īdenis (ziemeļaustrumu vējš), plūdenis (ziemeļrietumu vējš), sausenis (dienvidaustrumu vējš) un valdzenis (dienvidaustrumu vējš).

Savukārt kādi jaunieši asprātīgi un trāpīgi izdomājuši anglicisma "strings" aizvietojumu latviešu valodā - "aukliņbiksītes", "diegabikse" un "striķene".

Par aizvadītā gada nevārdu atzīts "siera produkts". Pērn Latvijas veikalos parādījās neveiklais dažu veidu siera apzīmējums, kas mulsina un kaitina pircēju. Šajā vārdkopā izpaužas vairākas nelaimes, kas saistītas ar apzīmējuma burtisku pārcelšanu no angļu valodas. Kā norādīja žūrija, vārds "product" ir tā sauktais tulkotāja viltusdraugs - pirmkārt, tas nozīmē ražojumu vai izstrādājumu, turpretī latviešu valodā vārds "produkts" pirmām kārtām nozīmē pārtikas produktus, kā arī garīga un fiziska darba vai procesa rezultātus. Tāpēc latviski, lai pienu nošķirtu no piena izstrādājumiem, nevajadzētu lietot vārdkopu "piena produkti", jo arī pats piens ir produkts. Otrkārt, ar vārdkopu "cheese products" angliski apzīmē nevis tikai "neīstos" sierus, bet gan jebkādus sierus, un tādā nozīmē šo vārdkopu lieto arī Eiropas Savienības oficiālajos dokumentos.

Pērn īpaši bieži nejēdzīgā lietojumā parādījušies šādi vārdi: "komunicēt un komunikācija" (ļoti izplatījies nevajadzīgs anglicisms sarunāties un citu labu latviešu valodas vārdu vietā), arī "koments" (komentāra vietā), "kancelēt" (no angļu "cancel"), "merčendaizings", "blogs/blogot", "antidots" ("pretinde"), "čekliste", "aktivitāte" (piem. sarīkojuma vietā), "Top 10" (domāti desmit labākie), "pīār/PR" (sabiedrisko attiecību vietā). Nepatīkami vērot vārdu "pirktākais" un "mīlētākais" pieaugošo izplatību un nepareizo vārda "pieļaut" lietojumu, bet arī jaunvārdus "izglītojamais" (birokrātu ieteikts vārds "skolēns/students" vietā, "podraide", "forsaits" (paredzēšana, nākotnējums, perspektīvika), un citi.

Arī šogad gada nevārda titulam izvirzīti dažādi žargonvārdi, īpaši bieži "ierēkt", "ievērtēt", "iehalot" un "izčekot".

Vairāk nekā citus gadus saņemti sabiedriski politiskas nozīmes ierosinājumi gada nevārda nominācijai, tām piemēram "pateicība" (smalks apzīmējums kukulim), "stukačs" (apzīmējot nozieguma liecinieku), "kvaukšķi", "stipendijas", "robežlīgums" utml. Līdzīgi arī daži ierosinājumi gada vārdam "pļāpātuve" (vārds radies politiskā kontekstā ar Saeimu) vai "lietussargi".

Daži vārdi arī nominēti vairākās kategorijās vienlaikus, tostarp "dižpārdoklis" ("bestsellers") un "pogle" (tastatūra, klaviatūra).

Par 2007. gada spārnoto teicienu izraudzīts "bojāts horizontālais taimkods" - teiciens, kas sevī iemieso pēdējā gada vairīšanos no patiesības.

Spārnotie teicieni atspoguļo kādu spilgtu pagājušā gada notikumu. Starp spilgtākajiem ierosinājumiem bija šādi:
- "Virs vairākām galvām karājas Dāmokla zobens" (Vaira Vīķe-Freiberga Saeimas atvadrunā)
- "Lūdzu nemelojiet manā vietā" (Jānis Urbanovičs)
- "Es šodien negribu melot tiešā ēterā" (Ainārs Šlesers)
- "Kas es esmu?" (Valdis Zatlers)
- "Katrs latvietis ir zelta vērts" (J.Kukainis)
- "Ar mirdzumu visās vietās" (Guntis Ulmanis par Edgaru Zalānu)
- "Es esmu stabilitātes garants" un "Treknie gadi" (Aigars Kalvītis)
- "Dažreiz spiež arī lai izspiestu" (I.Viņķele)
- "Tam džekam ir reālas problēmas!" (Edgars Zalāns)
- "Es esmu pele" (Indulis Emsis)
- "Mutes caureja" vai "runas nesaturēšana", "vecie vēži vecā kulītē", "valsts pirmais trusis" u.c.

Latvijas gada vārda, nevārda un spārnotākā teiciena meklējumus jau piekto gadu rīko Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un LZA Terminoloģijas komisiju.