Prokurore Velta Zaļūksne aģentūrai BNS pastāstīja, ka toreizējam FPP direktora vietniekam Jānim Laizānam lūgusi piespriest reālu brīvības atņemšanu uz pieciem gadiem un tikpat ilgu liegumu ieņemt amatus valsts pārvaldes iestādēs.
FPP iekšējās drošības daļas priekšniekam Raivim Freibergam lūgts piespriest brīvības atņemšanu uz trim gadiem un piecus gadus ilgu liegumu ieņemt amatus valsts pārvaldes iestādēs.
FPP amatpersonai Vasīlijam Kivļonokam lūgts piespriest divus gadus cietumā un tikpat ilgu liegumu ieņemt amatus valsts pārvaldes iestādēs.
Vienīgais, kam lūgts piespriest nosacītu brīvības atņemšanu, ir FPP amatpersona Aldis Klems. Viņam prokurore lūgusi piespriest gadu nosacītas brīvības atņemšanas un tādu pašu liegumu ieņemt amatus valsts pārvaldes iestādēs.
Prasot šādus sodus, prokurore ņēmusi vērā apsūdzēto attieksmi pret izdarīto, noziedzīga nodarījuma smagumu, atbildību mīkstinošus apstākļus un citus faktorus, turklāt ar pastrādāto noziegumu pārkāptas Satversmē garantētās cilvēktiesības.
Tiesu debates turpināsies ceturtdien, pagaidām nav zināms, kad tiks pasludināts spriedums.
Visas amatpersonas apsūdzētas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, kas izraisījusi smagas sekas. Viņiem ir piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi.
Krimināllikums par šādu nodarījumu paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai piespiedu darbu, vai naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Ģenerālprokuratūrā sākts kriminālprocess arī par Augstākās tiesas tiesnesi Mariju Goldšmiti, kas deva sankciju, lai noklausītos telefonsarunas.
Saeimas Nacionālās drošības komisija no mediju pārstāvjiem 2006.gada rudenī saņēma divas kasetes ar telefonsarunu ierakstiem, kā arī mapīti ar aptuveni 50 lappusēm, kurās atšifrētas sarunas ar Jaunalksni, tālaika "Jaunā laika" ģenerālsekretāru Edgaru Jaunupu, kā arī tiesībsargājošo institūciju pārstāvjiem.
Satversmes aizsardzības birojs (SAB) kopīgi ar Ģenerālprokuratūru veiktā pārbaudē konstatējis, ka 2005.gada nogalē, 2006.gada sākumā un pavasarī ierakstītās telefonsarunas noklausītas sankcionēti.
Lūgumu ļaut noklausīties Jaunalksnes telefonsarunas bija izteikusi finanšu policija. Vairāki tiesībsargājošo institūciju pārstāvji iepriekš pieļāva, ka Jaunalksnes tālruņa noklausīšanās atļauja saņemta krāpjoties. Operatīvās darbības dienesti žurnālistes numuru uzdevuši par kādas citas personas, kas, iespējams, iesaistīta noziegumos, numuru.
Ģenerālprokuratūra sāka kriminālprocesus par operatīvās darbības pasākumu veikšanu neatbilstoši likumam finanšu policijā, kā arī valsts noslēpumu saturošu ziņu izpaušanu.
Goldšmitei Tiesnešu disciplinārkolēģija par atļaujas došanu noklausīties žurnālistes sarunas izteica aizrādījumu.
Savukārt Jaunalksne par privātās dzīves aizskārumu un morālo kaitējumu prasīja no Finanšu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta un tā sastāvā esošās Finanšu policijas pārvaldes piedzīt 300 tūkstošus latu. Tiesa prasību daļēji apmierināja un nolēma piedzīt par labu Jaunalksnei 100 000 latu. Spriedums gan ir pārsūdzēts.