Par konvojēšanas problēmām
Andrejs Melnalksnis, Neatkarīgās policistu arodbiedrības priekšsēdētāja vietnieks
Neatkarīgā policistu arodbiedrība (NPA) nosūtīja Valsts policijas priekšniekam Aldim Lieljuksim vēstuli, kurā izteica bažas par konvojēšanas kārtības organizēšanu Valsts policijas struktūrās. Vēstulē arodbiedrība norādīja, ka policijas darbinieki veic personas konvojēšanu, piesprādzējot to ar roku dzelžiem pie savas rokas, tādējādi pakļaujot briesmām gan savu veselību un dzīvību, gan apkārtējos, gan arī tiek apdraudēta konvojējamā persona.
Šāda veida konvojēšana, kad policijas darbinieks sasprādzē sevi ar konvojējamo personu, rada briesmas policijas darbiniekam, jo konvojējamā persona var pielietot fizisku spēku un ar roku dzelžiem nodarīt stipras fiziskas sāpes darbiniekam, paņemot to par ķīlnieku vai nodarot citus miesas bojājumus, vai pat nogalinot, jo otra roka konvojējamai personai ir brīva. Nav izslēgta arī inficēšanas iespēja ar dažāda veida slimībām, jo darbinieka roka cieši saskaras ar konvojējamās personas roku. Nav izslēgta iespēja, kad darbinieks, būdams inficēts ar kādu slimību, var inficēt konvojējamo personu. Pastāv arī citas briesmas, kad darbinieks ir saslēgts ar roku dzelžiem ar konvojējamo personu: piemēram, ja konvojējamā persona pēkšņi noģībst, krītot tā var paraut sev līdzi darbinieku, bet ja darbinieks pretosies krišanai, tiks nodarīti miesas bojājumi gan vienam, gan otram.
Neatkarīgās policistu arodbiedrības valdes uzskatā pastāv iespēja konvojējamajai personai atslēgt roku dzelžus uz savas rokas un aizmukt vai nodarīt darbiniekam smagus miesas bojājumus vai pat nogalināt to, jo viena roka ir brīva un no policijas darbinieka puses faktiski netiek kontrolēta. Šādi gadījumi ir notikuši daudzās citās valstīs. Roku dzelži domāti, lai ar tiem saslēgtu rokas likumpārkāpējiem no priekšas vai no aizmugures. Roku dzelži nav domāti, lai piesprādzētu likumpārkāpēju policijas darbinieka rokai. Policijas darbinieka pienākums ir kontrolēt un uzraudzīt, lai konvojējamais neatslēgtu roku dzelžus, neatbrīvotu no tiem roku, neuzbruktu citām personām, nespētu izbēgt vai veikt citas darbības, kas apdraud viņa vai citu cilvēku drošību un dzīvību.
Latvijas normatīvie dokumenti neparedz konvojēšanas laikā saslēgt konvojējamo personu ar policijas darbinieku vai kādu citu personu. Ja šāda kārtība tiktu paredzēta normatīvajos dokumentos, darba devēja pienākums būtu veikt darbinieka darba risku novērtēšanu un veikt pasākumus, lai mazinātu un novērstu šos riskus, jo to nosaka Darba aizsardzības likums un Ministru kabineta noteikumi.
NPA lūdza Valsts policijas priekšnieku A.Lieljuksi izvērtēt minētos piemērus vēstulē ar Aleksandru Artemjevu un līdzīgus konvojēšanas gadījumus un veikt pasākumus, lai nepieļautu turpmāk personu konvojēšanu, saslēdzot ar roku dzelžiem konvojējamo personu un policijas darbinieku, kā arī konvojēšanu privātās drēbēs.
NPA vienlaikus vērš uzmanību, ka konvojēšanas problēma pastāv arī citās struktūrās, kas nodarbojas ar personu konvojēšanu — drošības policijā, militārā policijā, finanšu policijā, pašvaldības policijā, Ieslodzījumu vietu pārvaldē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), Satversmes aizsardzības birojā (SAB). Tāpēc minēto dienestu vadītājiem, kā arī Valsts darba inspekcijai, kas kontrolē SAB, KNAB, finanšu policiju, pašvaldības policiju, kā arī Iekšlietu ministrijai, Tieslietu ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Finanšu ministrijai kā arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai vajadzētu rūpīgi izvērtēt konvojēšanas praksi Latvijā un citās valstīs. Veikt pasākumus, lai noteiktu un izvērtētu iespējamos riskus un turpmāk novērstu darbinieku un citu personu apdraudējumus, arī konvojējamās personas apdraudējumus. Veikt attiecīgus grozījumus, papildinājumus vai precizējumus likumos, citos normatīvajos aktos, lai nepieļautu darbinieku un konvojējamās personas pakļaušanu apdraudējumam, kā arī izvērtēt, kādos gadījumos amatpersona var veikt konvojēšanu privātdrēbēs.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.