Aptaujas dati liecina arī par kopsakarību: jo regulārāk cilvēki plāno savu budžetu, jo pieticīgāku summu uzskata par lieliem tēriņiem.
Gados jaunāki cilvēki vecumā no 26 līdz 32 gadiem biežāk uzskata, ka nozīmīga tēriņu summa pārsniedz desmito daļu no viņu ienākumiem. Savukārt, respondenti no 46 līdz 52 gadiem visbiežāk no visām vecumu grupām par lieliem izdevumiem min tādus, kas pārsniedz pusi no viņu ienākumiem.
Ievērojama viedokļu nesakritība konstatēta arī starp latviešiem un cittautiešiem, parādījis pētījums. Krievvalodīgajiem respondentiem izdevumi 10% un 25% apmērā no ienākumiem šķiet mazsvarīgāki nekā latviešiem (attiecīgi – 18 % un 31% pret 27% un 41%).
Lielākā daļa aptaujāto – 65% – ņem vērā savu ģimenes locekļu viedokli un vienmēr ar viņiem saskaņo lielos pirkumus. Daļa respondentu lielos pirkumus ar tuviniekiem saskaņo reti (10%) vai nekad (3%). Izteiktāka šī tendence parādās, salīdzinot vīriešu un sieviešu ieradumus, kad vīrieši biežāk par sievietēm nesaskaņo (5% pret 2%) vai saskaņo reti (14% pret 6%).