Pārtrūks sadarbība
Salīdzinot ar 2008.gada plānoto Aizsardzības ministrijas budžetu, 2009.gadā pieejamais finansējums ir samazināts par 23%, kas ir lielākais budžeta samazinājums salīdzinājumā ar citām Latvijas valsts pārvaldes institūcijām. Budžeta samazināšanas rezultātā NBS ir spiesti par 64,7 miljoniem latu samazināt izdevumus, kas nepieciešami militārās kapacitātes attīstīšanai un uzturēšanai.
Līdz ar to tikai loģisks ir iznākums, ka Aizsardzības ministrija ir spiesta pieņemt tādus lēmumus kā dalības apturēšana starptautiskajās operācijās Kosovā un Bosnijā un Hercegovinā, kur šobrīd esošie karavīri šāgada vasarā vairs netiks nomainīti un atgriezīsies Latvijā.
Ņemot vērā, ka jau esošais Aizsardzības ministrijas budžets neļauj pilnībā nodrošināt ilgtermiņa līgumsaistības un Nacionālo bruņoto spēku dalību starptautiskajās operācijās, vēl lielāki finanšu samazinājumi liks lemt par būtisku NBS skaitlisko samazinājumu un dalības atsaukšanu arī Afganistānas miera uzturēšanas misijā, kas ir NATO prioritāte.
Protams, pašlaik valdība ir pamatoti noraizējusies par budžeta izpildi pasaules ekonomiskās krīzes apstākļos, kas Latviju ne bez pamata ir skārusi daudz smagāk kā citas NATO dalībvalstis. Tiek pētīta valsts iestāžu štata vietu samazināšanas ietekme uz valsts tautsaimniecību un meklēti veidi, kā ietaupīt, taču mēs nedrīkstam aizmirst, ka arī NBS karavīrs ir profesija un arī karavīriem ir ģimenes un bērni, kas jāuztur. Šā gada laikā NBS ir plānots atvaļināt no dienesta 250 karavīru, kas vēl vairāk papildinās jau tā garās bezdarbnieku rindas. Jautājums valdībai — kādu perspektīvu vai pārkvalificēšanās iespēju šiem karavīriem un viņu profesijai paredz jaunā valdība?
Kam vajadzīgas misijas?
Nenoliedzami skaidri un saprotami ir iemesli, kādēļ valdība ir spiesta šādā drastiskā veidā samazināt valsts pārvaldes iestāžu budžetu — mēs nepelnām tik daudz, cik gribam tērēt. Šādā gaismā daudziem būs grūti atbildēt uz jautājumu, kādēļ Latvijai ir nepieciešams iesaistīties Kosovas un Bosnijas un Hercegovinas miera uzturēšanas misijās. Un kur vispār atrodas tāda Afganistāna? Vēl jo vairāk — kam gan Latvijai ir nepieciešami bruņotie spēki, ja mēs jau esam iestājušies NATO un viss jau ir atrisināts?
Uz šiem jautājumiem atbildes ir pavisam vienkāršas: lai patērētu NATO drošību, par to ir arī jāmaksā, ko Latvija dara, darbojoties starptautiskajās miera uzturēšanas misijās. Nacionālie bruņotie spēki ir NATO militāro spēku sastāvdaļa, kas veiksmīgi attīstījusies un pierādījusi sevi starptautiskajās misijās.
Armijas budžeta noplicināšana apdraud NATO kolektīvās drošības principus, jo jebkura NATO dalībvalsts var pajautāt: "Kādēļ Latvija var neko nedot kolektīvajai drošībai, bet mums tas ir jādara?" Ja uz šo jautājumu netiks rasta atbilde, NATO iekšienē var rasties jautājums — vai aliansei vispār ir vajadzīga Latvija?
Ņemot vērā, ka Aizsardzības ministrijas budžets jau ir samazināts proporcionāli vairāk par pārējām valsts pārvaldes institūcijām, aicinu jauno valdību, kas bauda sabiedrības uzticību, pieņemt lēmumus, kas nebūtu pretrunā ar valsts nacionālajām interesēm.