Tiekoties dažas dienas pirms gadskārtējām Imantdienām, komponists
smaida un apjautājas: "Vai jūs gribat runāt par lietām, kas tā ar"
nekad nepāriet?", it kā citējot albumu ar tādu pašu nosaukumu — savu un
mūziķa Ainara Mielava kopdarbu —, kas iznāca pirms pāris gadiem.
Vienojamies, ka Imantdienas, kas šogad notiks jau divdesmit septīto
reizi, laikam arī būtu pieskaitāmas pie nepārejošām lietām. Drusku
parēķinājis, Kalniņš atgādina — tās aizsākušās pirms 32 gadiem, tad
bijis pārtraukums, un atkal atjaunotas 1994. vai 1995. gadā." Man tā
hronoloģija nav fiksēta, tādēļ patiešām precīzi nevaru pateikt,"
komponists smaidot nosaka.
Jaunas un senas dziesmas
Imants Kalniņš stāsta, ka arī šogad koncerts būs trijās daļās. "Esmu centies pēdējos gados programmu veidot tā, lai pirmajā daļā, kurā piedalos arī pats, būtu kāds pirmatskaņojums, jo man allaž gribējies cilvēkiem rādīt jaunu mūziku. Tas sagādā gandarījumu." Šoreiz tiks atskaņots piecpadsmit jaunu dziesmu ar dzejnieces Broņislavas Martuževas vārdiem, par ko komponists teic — tā ir patiesa, sirsnīga un dvēseliska dzeja. "Tā kā vārdu autore ir sieviete, tad pirmā daļa būs sievietes — dziedātājas Līgas Priedes — soloprogramma. Dzejoļos, ko izvēlējos, protams, ir runa par mīlestību, taču vīrieša fiziska klātbūtne nu nekādi tur nav paredzēta." Šī nav komponista pirmā sadarbība ar Līgu, par kuras brīnišķīgo balsi un pieaugošo meistarību viņš varot teikt tikai atzinīgus vārdus.
Koncerta otrajā daļā, kā jau ierasts, spēlēs grupa Autobuss debesīs, kurā muzicē arī Imanta Kalniņa dēls Marts Kristiāns. "Izejot cauri dziesmām, kas ir grupas repertuārā, secinājām — katrās Imantdienās tiek spēlētas it kā viegli uztveramās un publikas gaidītās dziesmas. Taču tādēļ jau nevajag iet publikas pavadā." Komponists gan īsti nezinot, ko grupa paredzējusi spēlēt, taču ir pārliecināts — tās būšot tās "nevieglākās", uz kurām varot attiecināt piederību koncertžanram. "Vai es vēlos vai nevēlos, Imantdienas tomēr vairāk ir akadēmiska stila nekā populārās mūzikas koncerts. Tādēļ ceru, ka Autobuss debesis repertuārs būs atbilstošs."
Savā nostājā — strikts
Par koncerta trešo daļu komponists teic — pilnīgi neiztrūkstoša tās daļa būs grupa Menuets, kas šā gada sākumā paziņoja, ka dodas beidzamajā koncerttūrē. "Mani nedaudz šī ziņa samulsināja, jo likās, ka tā nav patiesa. Turklāt grupa, zinādama, ka ir Imantdienu obligātais personāžs, nemaz nedrīkstēja šādu informāciju izplatīt!" Kalniņš ir ļoti strikts un piebilst — arī nākamgad būs Imantdienas, kurās Menuetam gluži vienkārši nāksies būt, un viņi arī būs. "Ir lietas, kas nav atceļamas kaut kādu iedomu dēļ!" Par Menueta repertuāru viņš teic — katru gadu grupa jautājot, ko spēlēt, uz ko tiekot atbildēts — to, kas pašiem šķiet vispiemērotākais. "Retu reizi esmu konkrēti lūdzis, lai nospēlē kādu konkrētu ciklu — piemēram, Balādes par Matisonu. Bet interesantāk ir tad, ja es nezinu. Jo šī grupa ir ar brīnišķīgu muzikālo gaumi, un es pilnībā viņiem uzticos. Un nevienu reizi neesmu piedzīvojis vilšanos, jo — ar Menuetu tas ir neiespējami!" Taču, izrādās, Imants Kalniņš ieņem ļoti striktu nostāju attiecībā pret tiem skatītājiem, kas, atskanot Menueta pirmajām dziesmām, ceļas kājās un dodas uz skatuves priekšpusi dziedāt un dejot, tādējādi traucējot dārgāko biļešu īpašniekiem, kuri sēž pirmajās rindās. "Runa nav par to, par cik katrs nopircis biļeti. Saprotu arī tos jauniešus, kas pēc ilgās sēdēšanas griba izlocīt kājas. Bet, kad viņi piepilda to nelielo platību no pirmās rindas līdz skatuvei, starp māksliniekiem un skatītājiem tiek izveidota neliela barikāde. Un tas nav korekti. Jo — ir koncerti, kas notiek lielos laukumos, lai klausītāji ietu dejot un darītu to, kas viņiem šķiet organiski. Bet — šis ir akadēmiska stila koncerts, tādēļ šāda darbība lielākajai daļai auditorijas traucē klausīties to, kas notiek uz skatuves.