Par reformu grib pamatīgi diskutēt

Pašvaldībām šaubas

Iepriekšējā novadu reforma notika 2008. gadā, un likumā iekļautās normas paredz, ka novada teritorijā jādzīvo ne mazāk kā 4000 iedzīvotāju, teritorijā ir pilsēta vai ciems ar vairāk nekā 2000 pastāvīgo iedzīvotāju un attālums no ikvienas apdzīvotās vietas novadā līdz novada administratīvajam centram nepārsniedz 50 kilometru. Jau tolaik Saeima 50 novadu teritorijām pieļāva atkāpi no šiem kritērijiem. Savukārt pērn kritērijam par iedzīvotāju skaitu neatbilda jau 39 no 110 novadiem, divas republikas pilsētas, bet kritērijiem atbilstoša attīstības centra nebija jau 52 novados. Šie aprēķini nosaukti kā iemesls reformas īstenošanai, lai pašreizējo 110 novadu un deviņu republikas pilsētu karti pārzīmētu ar mazāk novadiem. Par iespējamo novadu skaitu versijas ir vairākas, bet Nacionālajā attīstības plānā paredzēti 29 novadi un deviņas lielās pilsētas.

Izklāstot plānoto reformas norisi, Pūce Dienai pastāstīja, ka februārī atbilstoši Satversmes tiesas spriedumiem un Eiropas Pašvaldību hartai tiks sagatavots īpašs likums par reformas norisi. Pēc tam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) piedāvās kritērijus jauno pašvaldību izveidei, kas valdībai būtu jāapstiprina maijā vai jūnijā, bet Saeimā būs pieņemts likums par reformas īstenošanu. Tad notiktu VARAM vadības konsultācijas un tikšanās ar iedzīvotājiem un pašvaldībām. Ministrs apņēmies apmeklēt visus novadus. Oktobrī tiktu piedāvāts reformas gala likumprojekts ar piedāvājumu par jauno administratīvi teritoriālo iedalījumu. Jauna administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma izstrāde un iesniegšana Ministru kabinetā paredzēta līdz šā gada 1. novembrim, un Saeimā likums būtu jāpieņem līdz 2020. gada 1. jūnijam. Paredzēts, ka nākamās pašvaldību vēlēšanas jau notiktu atbilstoši jaunajam teritoriālajam iedalījumam. Līdz tam gan vēl tāls ceļš ejams.

"Visvairāk rūp jautājums, kādēļ šī reforma ir vajadzīga. Formālais iemesls ir neizpildītās likuma prasības par iedzīvotāju skaitu un reģiona centru un ka to vajadzētu pārskatīt. To vien nevar uzskatīt par mērķi, jo tas nozīmē absolūtu vienādību, pakalpojumu vienādošanu, bet demokrātiskā sabiedrībā tā nevar būt! Kāds no tā labums iedzīvotājiem?" par reformas īstenošanu sarunā ar Dienu skepsi pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Māris Pūķis. Pēc viņa teiktā, vajag izpētīt reālo situāciju katrā pašvaldībā. "Visaugstāko efektivitāti iespējams panākt, ņemot vērā vietējas īpatnības un piemērojot katrai vietai piemērotus risinājumus. Reformas plāns, neizsverot šo un citus argumentus, ir sasteigts," viņš turpina. Ministru gan nepārsteidz šie apgalvojumi, bet viņš solīja būt atvērts diskusijām ar pašvaldību pārstāvjiem un ņemt vērā racionālus argumentus. Premjers Krišjānis Kariņš (Jaunā Vienotība) īpaši uzsvēra, ka reformas būtība nav, kā mainīsies kādas robežas, bet gan nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvāku pakalpojumu, vai tas būtu izglītības, veselības aprūpes vai transporta pieejamības jomā. Iepriekš sarunā ar LPS Novadu apvienības valdi Pūce arī pieļāva, ka būtu apsveicama pašvaldību brīvprātīga apvienošanās, tomēr par nosacījumiem un detaļām vēl pāragri runāt.