Kad ekonomikas stabiliziācijas plāns varētu būt gatavs ne premjers, ne finanšu ministrs Atis Slakters (TP) precīzi nevarēja atbildēt. Iespējams, tas ir tuvākās nedēļas jautājums. Arī precīzu atbildi, kad varētu noslēgties sarunas ar SVF un Eiropas Komisiju (EK) par aizdevumiem, amatpersonas neatbildēja. Komentējot finanšu ministra A.Slaktera ārvalstu presei minēto aizdevuma summu, premjers teica: “Nē, nav pieci miljardi, tie ir ekspertu vērtējumi. viss vēl ir sarunu procesā.”
Finanšu ministrs A.Slakteris norādīja, ka viņš runājis par provizoriskajiem diviem miljardiem eiro, kas Latvijai būtu nepieciešami, lai stabilizētu finanšu sistēmu, piemēram, finansētu sindicētos kredītus, kā arī finansētu budžeta deficītu. Savukārt vēl trīs miljardus eiro viņš minējis, kā vēlamo naudas apjomu, kas ekspertu skatījumā būtu nepieciešama, lai atdzīvinātu Latvijas ekonomiku. Premjers uzsvēra, ka mērķis nav aizņemties vairāk, jo “ir jāatceras, ka tie visi ir kredīti par kuriem ir jāmaksā, tāpēc mūsu interese nav aizņemties maksimumu”.
Darbu pie makroekonomikas stabilizācijas plāna, kas ir pamatdokuments sarunās ar SVF un EK, valdība turpinās gan vēl pirmdien pēcpusdienā, gan otrdien 16:00. Noprotams, ka ministri mēģina vienoties par risinājumiem, kā vēl vairāk samazināt budžeta izdevumus nākamajā gadā, kā arī par to, kādas reformas varētu veikt, lai to sasniegtu. “Būs daudz reformu, kas būs jāveic un kuras līdz šim bijām atlikuši malā. Samazinājumi būs daudzās jomās, ļoti sāpīgi būs,” teica A.Slakteris. Par konkrētām reformām un izdevumu samazināšanu amatpersonas nerunāja, ļaujot saprast, ka tas būs skaidrs pēc stabilizācijas plāna apstiprināšanas valdībā.
Pēc plāna apstiprināšanas un sarunām ar SVF un EK, valdība sāks darbu pie nākamā gada valsts budžeta grozījumiem, kurus Saeimā plānots iesniegt februāra beigās vai martā. Pēc finanšu ministra teiktā, līdz brīdim, kad tiks pieņemti budžeta grozījumi, ministrijas un valsts pārvaldes iestādes saņems naudu ikmēneša izdevumiem 85% apmērā. Tas nozīmē, ka gada pirmajos mēnešos tēriņi tiks samazināti par vidēji 15%.
Diena jau rakstīja, ka valdība pagājušajā nedēļā konceptuāli vienojās būtiski samazināt nākamā gada iekšzemes kopprodukta (IK) prognozi. Valdība prognozē, ka kritums būs 5% apmērā. Tāpat tiks mainīta budžeta deficīta prognoze, maksimāli pieļaujamā robeža būs 3% no IK. Saeimas apstiprinātajā 2009.gada budžetā valdības prognozes par ekonomikas attīstību bija daudz optimistiskākas.