-2013.gadam,” proti, ievērojama daļa jauniešu neapzinās viņiem pieejamās iespējas līdzdarboties, kā arī viņiem trūkst motivācijas to darīt. Jautājums, protams, ir – kāpēc? Atbilde nav vienkārša, tādēļ ir vairāki aspekti, kuri jāaplūko. Skolotāji, kuri apzinās skolēnu ārpusskolas aktivitāšu nozīmi un cenšas to veicināt, ir neatsverams palīgs jauniešu proaktivitātes un līdzdalības veicināšanā, tomēr ar to arī ir par maz. Lai varētu cerēt uz jauniešu sabiedriskās un politiskās līdzdalības palielināšanos, vispirms viņiem ir jābūt informētiem par iespējām un mehānismiem kā to darīt un pēc tam – skaidri izklāstīt argumentus PAR un PRET.Skolēni var darboties gan skolēnu pašpārvaldēs, gan dažādos pulciņos, bet šajā ierakstā pievērsīšos jauniešu nevalstiskajām organizācijām. Tīmekļa vietnē http://www.jaunatneslietas.lv/page/41 var iepazīties ar 76 organizācijām, kuras atrodas dažādās Latvijas vietās un kuras pārstāv dažādas interešu jomas. Organizāciju pārstāvēto jomu dažādība man ļauj atrast līdzīgi domājošus cilvēkus jebkurā sfērā. Katra organizācija ir norādījusi arī kontaktinformāciju, kuru noteikti var izmantot, lai uzzinātu/ precizētu/ noskaidrotu sevis interesējošos jautājumus. Būtībā visgrūtākais solis ir saņemties un uzrakstīt e-pastu vai piezvanīt attiecīgās NVO pārstāvjiem. Ja runājam par individuālajiem ieguvumiem un zaudējumiem, kas ir saistīti ar jauniešu nevalstiskajām organizācijām, tad jāsaka, ka, pirmkārt, es varu tīri egoistisku motīvu vadīts pievienoties kādai apvienībai, jo tādējādi manā CV parādīsies viens pozitīvs ieraksts, tomēr galvenie argumenti ir šādi: iesaistīšanās jauniešu NVO attīsta dažādas prasmes un iemaņas, kuras formālā izglītība nevar sniegt; es varu būt noderīgs citiem, palīdzot sasniegt organizācijā nospraustos mērķus; es varu iesaistīties un palīdzēt tik lielā mērā, cik to atļauj mani emocionālie, fiziskie un laika resursi. Jauniešu NVO sanāk kopā gan „hiperaktīvie”, gan tie, kuri savu enerģiju taupa. Dažādi cilvēki, vienojoties par virzīšanos uz kāda mērķa sasniegšanu kopā, var panākt daudz vairāk nekā, ja to darītu katrs atsevišķi. Turklāt darbības un sadarbības process šajās organizācijās nereti ir svarīgāks pat par pašu mērķi, jo tieši tas veicina gan jauniešu izaugsmi, gan viņu talantu atklāšanu, gan savstarpējo saišu un uzticības rašanos. No kā man ir jāatsakās, lai iesaistītos jauniešu NVO? Atbilde ir vienkārša: no daļas sava brīvā laika*. Nobeigumā vēlētos uzsvērt, ka viens no, manuprāt, efektīvākajiem risinājumiem, kā veicināt jauniešu iesaistīšanos NVO, ir izmantot skolēnu pašpārvaldes kā informācijas par jauniešu līdzdalību izplatītājus, kā arī vairāk organizēt to jauniešu, kuri ir veiksmīgi iesaistījušies kādā NVO, tikšanos ar skolēniem – tiešai komunikācijai ir daudzkārt lielāks efekts, nekā krāsainam bukletam. * 74% jauniešu brīvo laiku pavada, skatoties TV (pamatojoties uz pētījumu, kas iekļauts „Valsts jaunatnes politikas pamatnostādnēs 2009.-2013. gadam”)Citi informācijas avoti: www.jaunatne.gov.lv , www.ljp.lv, www.lsa.lv
Par un pret
Kopš projekta sākuma Jauniešu Ministru kabinets ir viesojies vairākās skolās, kā arī ticies ar jauniešiem neformālā vidē, pārrunājot jautājumus, kas saistīti ar sabiedrisko līdzdalību.Secinājumi, kas radušies pēc tikšanās ar jauniešiem, apstiprina to informāciju, kura ir sniegta dokumentā ar nosaukumu „Valsts jaunatnes politikas pamatnostādnes 2009.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.